Vietnes karte
Saites

Mēs sociālajos tīklos

Jautājumiem, ierosinājumiem, komentāriem...

2013-02-03
 

Dzimtas stāsti dzīvo

 

  Šogad skolas konkursam, veltītam Latvijas 94. gadadienai, bija nosaukums „Manas vecmāmiņas/vectētiņa stāsts”vai „Kādas lietas stāsts”;  gribējām bērnus virzīt uz savu sakņu, savas dzimtas vēstures iepazīšanu. Cilvēks tak savu apzināšanos sāk ar dzimtas stāstiem, nācija – ar vēstures stāstiem.

  Bezgala jauki par saviem vecvecākiem un vecvecvecākiem rakstījuši lielie un mazie mūsu skolēni; lielie jau ar racionālu skatu uz dzīves un vēstures griežiem un savas dzimtas cilvēkiem tajos, mazie – ar lepnumu, ka uzzinājuši ko tādu, par ko runā viņa ģimenē un rados.

  Jāuzteic 2. a klases bērni (sk. S. Zirne), kuri ne tikai pierakstījuši atmiņas, bet arī veidojuši prezentācijas, mēģinājuši pat rakstīt tādas kā ģimenes stāstu grāmatas, piem., Estere Mitjkova apkopojusi 5 stāstus, starp kuriem ir arī vēstījums par Lejasciema tautastērpu, kuru darinājusi meitenes vecvecmamma Rūta Galēja. Kara laikā tērps ticis ierakts zemē,

” lai nepazūd un nesadeg, lai svešas varas neatņem”. Meitene kopā ar savu stāstu kladi konkursam nodevusi arī tautas tērpu ar vainadziņu, pašdarinātu tautisku jostu, pastalas. Arī dzimtas koku Estere pievienojusi materiāliem.

  Tās pašas klases meitene Annija Grinberga lepojas ar savu vectētiņu Juri Grinbergu, kurš kādreiz strādājis kolhozā Naukšēnos, bijis darba teicamnieks, par ko padomju valdība piešķīrusi ordeņus un medaļas. Mazmeita savam konkursa darbam pievienojusi arī vectēva apbalvojumus , kā arī cildinošos rakstus tā laika rajona avīzēs un ģimenes albūmus ar bildēm . Annijas vectēva teiciens „Dzīvos tik nost!” iepaticies arī mazmeitai.

  Ance Latiša vēstījumu par savu vecomammu pasniedz video formātā, bet Aleksandrs Molloudis pat prezentācijas veidā stāsta par dzimtas klavierēm.

  4.a kl.(audz. L. Kalniņa) skolēni izveidojuši stāstu grāmatu „Mūsu mīļās senlietas’’. Krājumiņā 22 bērnu stāsti rokrakstā un senlietu zīmējumi : pūra lāde, mikroskops, svečturis, vērpjamais ratiņš, nauda, jostas sprādze, Ulmaņa grāmata, šujmašīna, sakta, gludeklis, gredzens, sulu spiede, pat moskvičs. Un aiz katra šī stāsta vecaistēvs vai vecāmāte , viņu dzīves gudrības,traģika vai atstātās lietas vēsture.

 Domāju, ka, svētku gaidīšanas laiks mūsu audzēkņiem ir bijis piepildīts ar domām par savu ģimeni, tās likteņiem laiku maiņās, tā iepazīstot arī tautas vēsturi un valsts veidošanās laiku.

  5. – 8. kl. grupā interesantākie likās R. Serafimoviča , L. Tēraudas, R. G. Tauriņa, A. Lasmanes un E. Šilleres stāsti.

   9. – 12. kl. grupā jāuzteic  S. Vasiļjeva, R. Rembergs, l. Dobele, P. Celmiņš, A. Sika un I. Mačkalanovs, bet liels paldies arī visiem citiem, kuri piedalījās konkursā! Paldies par rosinājumu rakstīt latviešu valodas un literatūras skolotājām!

  Konkursa darbus novembra mēnesī un vēl decembra sākumā varēs apskatīt un lasīt skolas muzejā; stāsti paliks kā dārgas dāvanas un liecinās par mūsu skolēniem un viņu dzimtām, ar kurām var lepoties, jo cilvēki un atmiņas tik ilgi dzīvo, kamēr par tiem vēl kāds māk pastāstīt.
     Aicinu arī  vecākus iegriezties muzejā un iepazīties ne tikai ar šo izstādi, jo tur atradīsies liecības arī par pašu kādreizējām skolas gaitām.

                 Ikšķiles vidusskolas muzeja vad. A. Indāne