Vietnes karte
Saites

Mēs sociālajos tīklos

Jautājumiem, ierosinājumiem, komentāriem...

2014-01-21
 

Roberts Jansons, 2013. gada Goda novadnieka titula īpašnieks, par ikšķilieti sauc sevi jau no 1957. gada. No būvbrigādes strādnieka līdz Tautas nama zāles griestu dekoratoram – tā pāris vārdos var raksturot viņa darbošanos Ikšķilē. Mākslinieks, dekorāciju meistars, fotogrāfs, dokumentālists, noformētājs – vienmēr centrā notikumiem, kurus uz lielām planšetēm dokumentējis fotogrāfijās, kas parakstītas paša glītā tehniskā rakstā.

Roberts Jansons kā īstens Latvijas patriots fotografē gan kultūras dzīves notikumus Ikšķilē, gan sadzīviskas norises, iemūžinājis to, kā Ikšķile no maza ciemata izaugusi par pilsētu. Īpaši nozīmīgi Robertam šķiet dokumentēt latviešu tautas 3. Atmodas sākumu un Tautas frontes laiku. Arī janvāra Barikāžu laikā Roberts bijis svarīgākajos objektos Rīgā un tur fotografējis Ikšķiles cilvēkus.

Pašlaik Roberts Jansons ir cienījamos gados, aiz muguras gan personiski, gan valstij nozīmīgi notikumi – un par to visu mājās Māras ielā kaudzēm sakrautas planšetes ar tā laika liecībām. Kur šo bagātību likt? Kam tā noderīga? Būtu Ikšķilē muzejs, Roberta Jansona krājumi droši vien jau atrastos tur. Domājams, Roberts nav vienīgais novadnieks, kam ir, ko dot. Cik mums te, Ikšķilē, ir bijis un pašlaik ir daudz slavenu mākslinieku, rakstnieku, zinātnieku! Kādreiz bija muzejs literātiem Jānim un Egīlam Plaužiem. Kur tas laiks, kad muzejs likvidēts, un daļa materiālu, iespējams, pārvesti uz Ogri.

Ikšķiles vidusskolas muzejā glabājas materiāli par tādiem ievērojamiem cilvēkiem kā Zenta Ērgle, Jānis Sudrabs, Jānis Grantiņš, Jānis un Egīls Plauži. Ir arī daudz liecību par kolhoza „Juglas zieds“ darbību, par ciemata veidošanos, par pirmo bērnudārzu - pat veseli 5 albumi.

Protams, skolas muzeja specifika ir vairāk skolas vēstures un šodienas dokumentēšana dažādās ekspozīcijās, taču šobrīd muzejs veic plašāku funkciju, eksponējot dažādas izstādes, kas nav tikai skolas kompetence, un nu jau vairākus gadus rīko arī Muzejnakti, aktivitātēs iesaistot gan skolotājus, skolēnus un viņu vecākus, gan arī Ikšķiles sabiedrību.

Diemžēl skolas muzeja telpas ir ierobežotas plašāku ekspozīciju uzglabāšanai, kā arī nav īsti piemēroti apstākļi šim nolūkam, taču, jūtot iedzīvotāju atsaucību, pirmkārt, jau Roberta Jansona, nevaram atteikties pieņemt bagātīgo pienesumu. Un tā ir tikai maza daļa no viņa krājumiem.

Ceram un ticam, ka pienāks laiks, un Ikšķilē būs savs muzejs – ne tikai ekspozīciju vieta, bet kultūras, mākslas un vēstures centrs, kur sanākt cilvēkiem, kur sajust šodienu un vēstures klātbūtni. Neba jau tikai viesu nami eksursantiem svarīgi.

Paldies Robertam un viņa dzīvesbiedrei Rasmai par Ikšķilei tik svarīgu vēsturisku materiālu apkopošanu un glabāšanu! Aicinām arī citus novadniekus pārskatīt savas garamantu lādes un, pirms rodas doma atvadīties no kādām dokumentālām liecībām, lūgums tās nodod Ikšķiles vidusskolas muzejā. Pratīsim likt lietā!

Atcerēsimies, ka no vēstures notikumiem mācāmies tagadnē un domājam par nākotni!

 

Ikšķiles vidusskolas muzeja vadītāja Anna Indāne un latviešu valodas skolotāja Zane Bēķe