Vietnes karte
Saites

Mēs sociālajos tīklos

Jautājumiem, ierosinājumiem, komentāriem...

2015-01-08
 

Pagājušais rudens Ikšķiles vidusskolā ienesa „Labo darbu koku”, kurā ikviena klase tika aicināta uzziedināt koka zarus ar saviem labajiem darbiem. Pēc meža uzkopšanas talkas, ieliekot savu labo darbu lapu kokā, 1.E klases audzinātāja Kristīne Saule kopā ar saviem skolēniem sprieda- jo lielāks darbs, jo vairāk sviedru. Taču gandarījums par padarīto atsver jebkuras grūtības. Pirmklasnieki kopā ar skolotāju paveica vēl kādu labo darbu, skolotāja Kristīne Saule to pierakstīja un nosūtīja konkursam, kurš tika organizēts kustības „Draudzīga skola” ietvaros. Konkursā Latvijas skolotāji iesūtīja savu klases audzināšanas stundu aprakstus. Tos izvērtēja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, Izglītības un zinātnes ministrijas un Valsts Izglītības satura centra pārstāvji. Konkursa mērķis bija dot iespēju pedagogiem radošā un atraktīvā formā runāt par jaunajiem izaicinājumiem skolas un klases vidē (cieņa un savstarpējo attiecību kultūra, vardarbība un mobings, iecietības un empātijas veicināšana utt.) , kā arī radīt mācību materiālu, kas varētu būt noderīgs arī citiem skolotājiem. Ikšķiles vidusskolas skolotājas Kristīnes Saules darbs „Par labāko klases audzināšanas stundu” 1.-4.klašu grupā uzvarēja, par ko liels prieks!


Skolotāja Kristīne, gandarīta par paveikto, stāsta: „ Ir cilvēki radītāji. Radoši radītāji. Arī man patīk izgudrot „jaunus velosipēdus”, man patīk mācīties, atklāt un nemitīgi brīnīties savā profesijā. Patiesībā jau ikviens pedagogs gudro, cilā un pārcilā, meklē un atrod saviem skolēniem piemērotāko. Mēs radām, tikai žēl, ka tik reti dalāmies pieredzē un katrs to velosipēdu cenšamies gudrot pats un brīnāmies, kādēļ mums visam pietrūkst laiks.

Klases audzināšanas stundā, kuras tēma bija „Ir labi būt labam” mēs mācījāmies izprast sevi, mācījāmies respektēt sevi un apkārtējos. Mēs domājām, vērtējām, diskutējām un mācījāmies, ka savstarpēja cieņa rodas tad, kad ir novilktas robežas un pret tām attiecas ar cieņu.

Vārdu „cieņa” pirmklasnieks vēl neizprot, bet viņš ļoti labi saprot, ka ir labi justies labi. Viņš ļoti labi saprot kad viņš jūtās labi, kad nē. Skolotāja uzdevums, manuprāt, palīdzēt bērnam saprast kā nosargāt savas labās sajūtas, kā atšķirt sliktos „ciemiņus” no labajiem. Paralēli savu robežu sargāšanai ir jāsaprot, ka ikviens no mums bez uzaicinājuma nedrīkst ielauzties cita teritorijā. Ciemos ejam tikai tad, ja mūs uzaicina, ja mūs labprāt sagaida. Mēs mācāmies respektēt viens otru.

Par lielu laimi, mēs esam atšķirīgi. Gadās, ka apjūkam, domājam - kas par lietu, ka ar mani nedraudzējas, kādēļ mani pagrūda, kādēļ apsaukāja. Bet varbūt nepazinām, nesapratām, pārpratām pāri darītāju, vai pārkāpām viņa robežas, varbūt bez atļaujas iegājām viņa teritorijā. Varbūt satikām citādo, īpašo, iepazīstamo, respektējamo.

Klases stundā „Ir labi būt labam” ikviens skolēns saņēmis papīra aizsargriņķi pret sliktām sajūtām, sliktiem draugiem, varēja demonstrēt, kad savā teritorijā ielaidīs ciemiņus, bet, kad riņķi cieši aizslēgs ciet. Dažādām situācijām domājām pareizu atbilstošu rīcību! Savu rīcību, izvēli, sajūtas skolēni demonstrēja arī dinamiskās pauzes aktivitātē ar emociju kartēm. Savu attieksmi skolēni rādīja arī iejūtoties šoferu lomā, kad ikviens varēja izvēlēties, kura auto šoferis ir viņš ik dienu, „stūrējot” pa mūsu skolas gaiteņiem . Šī aktivitāte reizē bija arī pētījums „Kā skolēns jūtās, un kā redz sevi skolā”.

Saviem skolēniem stāstīju, kā uz ielas šoferi iedarbina „rāvējslēdzēja principu”. Minēju piemērus, ka šis princips lieliski darbojas arī skolā un mājās. Aktivitāte ar rāvējslēdzēju man pašai bija atklājums. Gribētu satikt to cilvēku, kurš izdomājis šo „nieku” – labsajūtas un omulības iemiesojumu, un paspiest šī izgudrotāja roku. Pavērojiet, cik saliedēti ir rāvējslēdzēja robiņi, ko viņi dara, lai funkcionētu! Īsts komandas darbs! Atvērts rāvējslēdzējs ir skumjš, vientuļš, bēdīgs, bet, ja robiņi sāk draudzēties vai, ja sliktām rīcībām pretnostatīsim labās, tā padodot viens otram roku, tad drīz vien jutīsimies labi!

Šī bija viena jauka mācību stunda, kura kaut nedaudz ļāva skolēniem izprast savas attieksmes un rīcību, saprast kā mēģināt veidot attiecības ar sevi un citiem, tā bija kā savstarpēja sadošanās rokās – mācīšanās uzticēties, saprast un mācīties vienam otru, jo esam tik dažādi, tik īpaši.

Vecāki, vairāk slavējiet savus bērnus, skaidrojiet kādas ir dažādu rīcību sekas, stāstiet kā mēs paši jūtamies, jautājiet kā bērni jūtās, māciet bērnus ar savu labo piemēru, jo viņi jūs vienkārši atkārto! Veidojiet ar saviem bērniem cieņpilnas attiecības, lai viņi labi justos. Māciet bērniem pašiem pieņemt lēmumus, viņa vecumam atbilstošā mērogā. Un visbeidzot, vedot bērnu uz skolu ar automašīnu, parādiet, kā uz ielas darbojas „rāvējslēdzēja princips””, novēl Ikšķiles vidusskolas 1.E klases audzinātāja Kristīne Saule.