Vietnes karte
Saites

Mēs sociālajos tīklos

Jautājumiem, ierosinājumiem, komentāriem...

2019-11-01
 

Katru gadu oktobra pirmajā svētdienā Latvijā tiek atzīmēta Starptautiskā skolotāju diena. Šogad Ikšķiles vidusskolā darba gaitas uzsākuši vairāki pedagogi. Par skolotāja darba ikdienu, mērķiem un iecerēm intervijā stāsta Ikšķiles vidusskolas bioloģijas skolotāja Marta Zedina.

  • Marta, kāda ir jūsu līdzšinējā skolotājas darba pieredze?

Mana līdzšinējā darba pieredze, sākot no augusta beigām, līdz šim brīdim, ir divi mēneši. Ja vēlamies būt precīzi, tad divi mēneši un 2 nedēļas. Es vēl studēju un tagad esmu sākusi paralēli studijām arī strādāt.

  • Jūsu pirmā darba vieta bija ….

Tā ir Ikšķiles vidusskola.

  • Vai atceraties savu pirmo dienu darba dienu, pirmo pasniegto stundu? Kādas bija sajūtas?

Diezgan interesantas. Pirmā stunda bija pie 9.klases. Sākumā bija diezgan liels uztraukums. Tad pagāju mazliet nostāk no skolēniem, ievilku dziļi, dziļi elpu un nomierinājos. Atnākot atpakaļ un sasveicinoties, viss bija tieši tā, kā vēlējos.

  • Kas ir mainījies pa šo laiku, ar kādām sajūtām klasē ejat tagad?

Vienmēr cenšos būt pozitīvi noskaņota. Esmu sapratusi to, ka, ja es būšu pozitīva, tad skolēni arī tādi būs un vēlēsies kaut ko vairāk darīt stundās, vismaz es tā ceru.

  • Kā jūs domājat - vai ir jāmainās pieejai, kā strādāt ar skolēniem?

Šobrīd es nedomāju, ka vajadzētu mainīt pieeju. Esošā pieeja nav nemaz tik slikta, varbūt kaut kur kas būtu jāpielabo. Es domāju, ka drīzāk vajadzētu papildus metodiskos materiālus izstrādāt, lai vieglāk varētu vadīt mācību procesu.

  • Kāpēc tieši bioloģija? Vai šis ir sapnis par nākotnes karjeru jau bija no bērnības?

Es šobrīd studēju un ceru nākotnē arī pabeigt studijas kā divpriekšmetu skolotāja. Es izvēlējos pasniegt šobrīd bioloģiju, jo tā ir par visu dzīvo dabu un bieži vien palīdz novērties no ikdienas lietām, problēmām. Vēl viens pluss – skolēni daudz ko interesantu stāsta no savas pieredzes, dalās ar idejām. Tā papildus es mācos kopā ar viņiem un uzzinu daudz jaunu.

  • Kā jums šķiet, vai skolotāja darbs ir prestižs?

Diezgan interesants jautājums. Es tomēr domāju, ka jā. Jo no skolotājiem savā ziņā būs atkarīgs kāds būs, piemēram,  nākamais valsts prezidents. Nekad nevar zināt, par ko mūsu skolēni kļūs nākotnē.

  • Kā jūs pati jūtaties?

Ir nogurums un ir mazliet skumīgi, jo es saprotu, ka vairāk nav tā, kā bija, kad es mācījos. Skolēni noteikti negrib vairāk tik daudz darīt kā mēs agrāk, skolēni ir kļuvuši slinkāki, aizņemtāki ar citām lietām. Lai gan nav jau nemaz tik daudz laiks pagājis no maniem skolas gadiem. Man patīk eksperimentēt un meklēt jaunas pieejas un veidus, kā strādāt. Prieks, ja tas izdodas un ja kādam parādās kaut kripata intereses.

  • Kā jums šķiet, kādam ir jābūt labam skolotājam?

Labam skolotājam ir jābūt tādam, kas jūt klases atmosfēru. Viņš zin, kad vajag iedot vairāk darbus, kad mazāk darbus, kad vajag kādu joku pateikt vai tieši nevajag, un spēt saredzēt to, kas var notikt klasē ik brīdi.

  • Kur jūs redzat sevi pēc, piemēram, desmit gadiem? Tepat, skolā, varbūt veicot citus pienākumus? Vai varat iedomāties, ka varētu kardināli mainīt savu patreizējo nodarbošanos?

Pagaidām es neesmu par to domājusi. Es esmu cilvēks, kas domā par tagadni, es neplānoju neko daudz uz priekšu, bet, ja būs lemts strādāt šeit, tad gan jau arī tepat strādāšu par bioloģijas skolotāju.

Paldies par intervijai veltīto laiku, veiksmi Jums ikdienas darbā!

Intervēja 6.b klases skolnieks Tomass Forsters