Vietnes karte
Saites

Mēs sociālajos tīklos

Jautājumiem, ierosinājumiem, komentāriem...

2020-05-25
 

10. klase

    Man personīgi patīk mīlestības tēma, jo mani ieinteresē labi uzrakstīts romāns vai pat traģēdija, kā “Romeo un Džuljetas”  gadījumā. Ir dažādi mīlas stāsti, protams, mūsdienu darbos ir ļoti daudz, tā teikt, klišeju, kas padara notikumus paredzamākus, tomēr katram ir savs, un mīlestība var izpausties visdažādākajos veidos. Manuprāt, mīlestības tēma ir visizplatītākā no visām, jo mīlestība skar visus, un ļoti lielā mērā tā ir, pēc kā mēs dzīvē sniedzamies. Kā jau bieži tiek minēts “ar naudu mīlestību nenopirksi” vai “bez mīlestības tev nav nekas”.

   Kā arī par mīlestību ir ne tikai literāri darbi, bet arī filmas un seriāli. Un man tas patīk, jo bieži ir atrodamas filmas, balstītas uz romāniem, kā, piemēram, Nikolasa Sparksa grāmatām, un var salīdzināt, kā abi šie mākslas veidi atšķiras.

                                                                                                         Katarīna Kļaviņa

  

    Attālināto mācību laikā man īsti neviens autors vai daiļdarbs tuvs nebija. Bet man ļoti patika J.Ezeriņa novele “Mērkaķis". Šis daiļdarbs bija diezgan interesants un viegli saprotams, un nebija arī garš. Novele “Mērkaķis" bija gandrīz kā komēdija un traģēdija vienā. Šādus daiļdarbus es ar lielāko prieku lasītu vēl. Atzīšos, ar daiļliteratūru neaizraujos, bet šis darbs uz mani atsaucās, jo sieviete, noveles galvenā varone, arī tiecās pēc kaut kā, kas viņai nav. Arī es visu laiku tiecos pēc tā, kā man nav.

                                                                                                            Diāna Peinberga


    No attālinātās mācīšanās laikā iepazītajiem daiļdarbiem visvairāk man iepatikās V. Šekspīra traģēdija “Romeo un Džuljeta” un M. Servantesa romāns “Dons Kihots”.

   Traģēdija “Romeo un Džuljeta” man likās tuva ar to, ka tajā ir aprakstīta īsta jauniešu mīlestība un grūtības, kurām mīlas pāris gāja cauri. Kā arī Romeo vārdi ”Vai roze nesmaržos, jebkurā citā vārdā nosaukta? Ja Romeo vairs nesauks Romeo, viņš savā pilnībā būs tikpat labs?”- man lika aizdomāties par to, ka nav svarīgi, kāds ir tavs vārds, ir svarīgi, kas esi tu pats.

    No “Dona Kihota” man ļoti iepatikās aprakstītā cīņa ar vējdzirnavām, jo mums arī bieži nākas cīnīties ar kaut ko bezjēdzīgi - cīņa ar vējdzirnavām ir neuzveicama, tai nav jēgas.

    Šie abi darbi man likās ļoti interesanti un tuvi, jo ir likuši aizdomāties, atstājuši pēdas un papildinājuši manu daiļliteratūras krājumu.

                                                                                                               Jolanta Vasiļjeva

 

     Viljams Šekspīrs būs laikam vistuvākais no autoriem. Esmu skatījusies filmas, kas uzņemtas pēc viņa darbu motīviem. Ir redzēts iestudējums “Iemīlējies Šekspīrs” Dailes teātrī. Esmu arī redzējusi “Globe” teātri Londonā, Anglijā. Man ir interese uzzināt par V. Šekspīru un viņa darbiem vairāk.

    No filmās redzētā man visvairāk ir palicis atmiņā Šekspīra redzes loks uz plašo pasauli un priekšstats par viņa aizraušanos ar savu darbu.

                                                                                                                    Elvīra Langmane

  

11. klase

    Tā kā viss, ko es lasu, ir pašattīstīšanās grāmatas, un tās nav jūsu (domāts skolotājas, kas tiešām atbilst patiesībai) iecienītākās, es padalīšos ar Raiņa darbu, kurš karantīnas laikā ir mani visvairāk ieinteresējis – Raiņa luga "Jāzeps un viņa brāļi"

    Kādēļ? Jo stāsta laikā tiek būvēts tornis ar naidu, riebumu un atriebību, bet Jāzeps beigās neko pretī neceļ. Viņš zina, ka uguni ar uguni nenodzēsīsi, un rīkojas atbildīgi.

    Kā jau teicu, mani šis darbs visvairāk ieinteresēja, un tas ir tāpēc, ka es pats sevi šo pēdējo gadu trenēju rīkoties tāpat kā Jāzeps - dzēst citu naidu ar savu mieru.

                                                                                                                           Renārs Kondratjevs

 

     Attālinātās mācīšanas laikā es tuvāk iepazinos autoru Raini un viņa dzīvesbiedri Aspaziju. Visvairāk mani piesaistīja Raiņa aforismi, jo tie ir jēgpilni un patiesi. Viens no maniem mīļākajiem aforismiem ir “ Kas zina, ko grib, spēj, ko grib.”

    Daudziem no mums ir kāds mērķis, uz ko tiekties. Manuprāt, liela nozīme ir gribasspēkam. Brīžos, kad vēlies padoties vai tev apkārt esošie cilvēki nosoda tevi un uzmācas ar saviem padomiem, ir jāiet uz savu mērķi, jo tikai tu pats sevi atturi no tā sasniegšanas.

    Arī man pašai ir bijusi situācija, kad visi apkārtējie uzskatīja, ka es nevarēšu sasniegt savu mērķi, bet beigu beigās es sapratu, ka tikai es pati sevi varu atturēt no tā sasniegšanas, un citu cilvēku viedoklis man nebija svarīgs.

                                                                                                              Emīlija Veide

 

     Viens no maniem iecienītākajiem daiļdarbiem attālinātās mācīšanās laikā bija “Saulains stūrītis”, kura autore ir Elza Pliekšāne jeb Aspazija. Man ļoti tuvs ir tieši pavasaris, tas ir gadalaiks, kurā mostas daba, saule lutina arvien vairāk, rodas liela iedvesma un enerģija.

    Šis dzejas krājums ir tikpat saulains kā nosaukums un autore. Plašais vārdu krājums un sapņainās dzejas rindas spēj ievilināt un savaņģot lasītāju kā apmānītu. Visvairāk iedvesmoja teksta rindas par sapņiem, vēlmi pasargāt savējos, piedzīvojumiem Šveicē. Saikne ar realitāti man personīgi ir ļoti svarīga, jo tā veido līdzsvaru starp sapņiem un patiesību.

    Rainis, Aspazijas dzīvesbiedrs, aizpildīja lielu lomu, jo apslēpti tas ir minēts bieži. Tiem ir kopīgas atmiņas, kuras ir skaisti ietērptas dzejā.

                                                                                                               Sanda Bērziņa

 

      Attālinātās mācīšanās laikā man visvairāk patika iepazīt mazliet Aspazijas daiļradi un noskatīties filmu “Jānis. Elza. Mīlas grāmata.”. Aspazija man šķita tuvāka, jo es kā topoša sieviete vairāk sāku saprast Aspazijas jūtas un emocijas, lasot viņas dzeju. Viņas vārdos bieži vien saskatīju sevi vai arī kaut ko, kas man lika aizdomāties par šo skaisto, varbūt pat nedaudz vilinošo vārdu – mīla. Filmā tika parādītas Raiņa un Aspazijas attiecību un dzīves ceļš. Ļoti patika, jo sapratu, kāpēc viņi tiek uzskatīti par karaļpāri. Iepriekš domāju, ka tikai ārzemju slaveniem mīlas pāriem ir kaislīgi stāsti, bet tagad noteikti varu minēt Jāni un Elzu ne tikai kā autorus, bet arī īstas mīlestības glabātājus.

                                                                                                               Elīna Bogdanova

 

    Visvairāk mani piesaista Raiņa aforismi, jo man patīk to doma un tas, kādā veidā tie ir pasniegti. Man personīgi vistuvākais Raiņa aforisms ir “Labāk no savas rokas mirt nekā no svešas dzīvot”.

     Dzīvot no kāda cilvēka - ir reāli pašam dzīvot kā mazam bērnam visu mūžu. Prasīt pēc palīdzības ir kas cits, jo - dzīvot no kāda - ir pašam neko nedarīt un neiemācīties neko, bet, ja kāds palīdz, tas nozīmē, ka nākotnē pats spēsi to pielietot, jo būsi sapratis, kā to darīt.

     Atsaucoties uz aforismu, es patiešām labāk “mirstu no savas rokas”  nekā dzīvoju kāda ēnā, jo tas nozīmē būt kā muļķim, kurš neko pats nespēj izdarīt un tikai diedelēt.

                                                                                                                                                        Matīss Līcis

 

    No izlasītajiem daiļdarbiem attālinātās mācīšanās laikā ir grūti pateikt, kurš man ir vistuvākais darbs.

    Pagaidām man vistuvākais likās Aspazijas dzejolis “Dzimtene”, kas pieder krājumam “Dvēseles krēsla”. Mani šis darbs uzrunāja ar to, ka tur ir spilgti attēlotas Aspazijas sajūtas, esot trimdā un dzīvojot svešumā. Šajā darbā ir arī saskatāma gudra atziņa, proti, lai kur arī tu būtu, tu vienmēr ilgosies pēc mājām un savas zemes.

    Iespējams, ka es šo darbu izvēlējos arī tāpēc, ka man patīk visi darbi, kuros ir skaidri pausta patriotiska noskaņa un idejas.

                                                                                                             Artūrs Leišavnieks

 

    Attālinātās mācīšanas laikā esmu tuvāk iepazinis autoru Raini un arī viņa dzīvesbiedri Aspaziju.

    Ja salīdzina ar tagadni, es pirms ārkārtas situācijas par viņiem zināju daudz mazāk. Protams, vienmēr esmu zinājis, kas viņi tādi ir, viņu zināmākos darbus, mūsu tautas cieņu pret viņiem. It īpaši jau Raini.

    Liela daļa no informācijas par viņiem uzzināju no televīzijas filmas “Jānis. Elza. Mīlas grāmata.”, kurā mūsdienu interpretācijā attēlota viņu abu dzīve no viņu iepazīšanās brīdim līdz dzīves beigām. Pēc filmas sapratu, ka Rainis bija vien tāds pats cilvēks kā mēs visi.

    Manuprāt, tas vēl jo vairāk pietuvina Raini un Aspaziju man kā lielus un spēcīgus latviešu dzejas un daiļdarbu simbolus mūsu tautas literatūrā.

                                                                                                              Toms Laugalis

 

     Es varētu teikt, ka man vistuvākais daiļliteratūras veids, ko attālinātās mācīšanās laikā iepazinu, ir dzeja. Tieši Aspazijas dzeja, jo, lasot to, es spēju savilkt paralēles ar mūsdienām, un tas ir pats svarīgākais man, lai es varētu iedziļināties darbā.

    Man vistuvākais no Aspazijas dzejoļiem ir "Tava mīlestība", jo tajā ir aprakstītas skaistas, bet tai pašā laikā arī nedaudz sāpīgas emocijas:

Nav tava mīlestība

Kā viņu sapņoju,

Tā nesauc puķu lejā

Uz mieru, atdusu.

    Šī ir tikai daļa no Aspazijas skaistā un emociju pilnā dzejoļa, un jau es spēju savilkt paralēles ar mūsdienām un savu pieredzi, kas ir tagadne. Tā ir ar vairākiem Aspazijas darbiem.

    Tāpat arī viņas dzīves gājums un izaugsme mani ieinteresēja, tāpēc domāju, ka Aspazija ir man vistuvākā autore, ko šajā laikā esmu iepazinusi. Jo katrs viņas darbs ir dažādu emociju pilns un viņas dzīve noteikti nebija mierīga, tā bija piepildīta ar daudz emocijām un pat varētu teikt – nopietniem pārdzīvojumiem.

                                                                                                         Katrīna Ivansone