Aktuāli!

Paldies visiem par šo mācību gadu!

Spēku un neatlaidību tiem, kam vēl kārtojami darbiņi pagarinātajā gadā!

Direktores sveiciens skatāms šeit.

 

 

Arhīvs

Koka izstrādājumu meistars
2011-04-03

9. klases skolēns – koka darbu meistars

Skolas muzejā 2.04. tika atklāta interesanta izstāde, kuras saturu veido koka izstrādājumi – ķebļi un  mazi trijkāju soliņi, jaukas bērnu mašīnītes ar piekabēm, rūpīgi apdarināti spēļu vilciņi, svečturi, vāzītes, cibiņas un kastītes ar vāciņiem, naži ar koka spalu un iemuti, karotes ar dekoratīvi izstrādātu kātu, naktslampiņas, dažādas spēles no koka, dekoratīvas bļodas, kuras var izmantot sadzīvē, ķēžu fragmenti no tik viegla koka, ka gribas paturēt rokā un jautāt, kā kaut ko tādu – tik labi nostrādātu - var izgatavot 9. klases skolēns.

   Šo meistaru sauc Roberts Kovaļenko, un viņš mācās mūsu skolas 9. klasē, pēc dažiem mēnešiem beigs skolu un dosies papildināt izglītību tādā mācību iestādē, kur blakus vidējai izglītībai var iegūt arī profesionālās iemaņas. Robertam jau ir skaidrs, ko viņš dzīvē var un grib sasniegt, kas viņam interesē, kamēr citiem viņa klasesbiedriem tagad vēl ir juceklis galvā – mācīties vidusskolā vai izmantot citas iespējas, lai apgūtu nākotnes profesiju.

  Izstādes atklāšanā Roberta spējas apbrīnoja gan viņa klasesbiedri, gan citu klašu skolēni. Pats puisis ir nopietns, rūpīgs, prasmīgi arī atbildēja uz uzdotajiem jautājumiem. Viņam mājās pagrabstāvā esot ierīkota darbnīca, aprīkota ar vajadzīgajiem darbarīkiem un ierīcēm, ko pārsvarā pats arī sagādājis ar vecāku materiālu atbalstu, tā ka var strādāt un slīpēt darba iemaņas.

    Jaunais meistars stāsta, ka darba iemaņas un prasmes esot ieguvis skolā darbmācības stundās, skolotāja Birkmaņa rosināts, tad arī pamazām sācis mājās iekārtot darbnīcu. No ģimenes neviens līdz šim ar koka darbiem īpaši neesot aizrāvies.  Tā nopietnāk pievērsies darbam jau 2009. gadā, kad darbmācības skolotājs rosinājis no koka veidot ciparu kombināciju par godu Latvijas 90. gadadienai.

    „Es uzzīmēju pirmo skicīti, tā man nesanāca. Taisīju vēl. Tad ar koppapīra palīdzību uzliku zīmējumu uz saplākšņa. Izgatavoju no koka rāmīti, apslīpēju, izveidoju tādu pašu apakšiņu. Svarīgākais bija cipariņu uzzīmēšana, izzāģēšana, apslīpēšana un nokrāsošana. Visu to izdarīju, beigās vēl nokrāsoju rāmīti ar laku. Viss man izdevās, darbs iepatikās,” par savas aizraušanās sākumiem stāsta Roberts.

   Ar šo darbiņu zēns piedalījies novadu olimpiādē un ieguvis godalgotu vietu, bet šajā mācību gadā novadu olimpiādē ieguvis pat 1. vietu un balvu – elektrisko figūrzāģi. Tas jau bija liels stimuls un prieks darboties tālāk.  Apsveicami!

   Tā iznāk, ka Roberts atstās savai skolai labas atmiņas par sevi ar šo lietišķo darbu izstādi; kas zina, dienās varbūt kļūs slavens meistars, ar kuru leposimies.

  Lai viņam veicas!

  Izstāde muzejā ir labi apmeklēta, durvis virina starpbrīžos gan mazo klašu skolēni, gan pusaudži un ar interesi apskata darinājumus. Meitenes bieži izsakās, ka viņas gribētu iegādāties šādu kastīti vai vācelīti, mazie izmēģina apsēsties uz zemajiem Roberta darinātajiem sēdeklīšiem. Darbiņi izstādē uzrunā katru, dažs labs it kā tiek pamudināts pašam pamēģināt roku kaut ko uztaisīt.

Gods vecākiem, kuri ir atbalstījuši dēla intereses un vēlmes un atvēlējuši naudu materiālu un darbarīku iegādei. Tagad zēns aizraujas ar nopietnu darbu, nevis laiku pavada apšaubāmās kompānijās bez nopietna mērķa. Paldies darbmācības skolotājam Birkmanim, kurš pamanījis un virzījis Robertu dziļāk pievērsties šai interesantajai un vajadzīgajai nodarbei!

  Skolotājs sarunā saka, ka liela nozīme stundās ir tam, cik bagātīgi aprīkots ir mācību kabinets – vai ir materiāli, attiecīgie darbarīki, darba vietas, lai katrs puika, atnācis uz stundu, var paturēt rokā katru no instrumentiem, to izmēģināt un iepazīt. Bieži vien mūsdienās darbmācības stundā puišiem ir vienīgā iespēja praktiski pastrādāt ar āmuru, naglām, virpu un citiem rīkiem, tur tad rodas interese vai nepatika uz praktiskām lietām.

Muzeja v. A. Indāne