Gatavojoties Latvijas Republikas proklamēšanas 106. gadadienai,  visi valsts 5.–12. klašu skolēni tika aicināti piedalīties konkursā – iztēloties sevi Valsts prezidenta amatā un sagatavot 18. novembra svētku uzrunu.

    Arī mūsu skolas 10.klases skolēni, kā jau citus gadus, gatavoja Valsts prezidenta runas.  Aicinām iepazīties ar dažu skolēnu paveikto.

Skolotāja Zane Bēķe.

Patrīcija Bediķe, 10.a klase

Cienījamie Latvijas valsts iedzīvotāji!

   Šodien mēs visi kā tauta esam sanākuši kopā vienoti un lepni, lai godinātu mūsu valsti 106. gadadienā. Šis ir mirklis, kad mēs godinām mūsu kopīgās vērtības un tautas spēku. Lai arī kur mēs, latvieši, šobrīd atrastos, šī diena mūs visus vieno. Tā liek mums atcerēties par nepārvaramo tautas garu un pārliecību, par kopīgi sasniegtajiem panākumiem, uzdrīkstēšanos ticēt sapņiem un tiekties uz labāku nākotni.

   106 gadi – tas ir notikumu pilns ceļojums, kuram mēs esam gājuši cauri ar ticību par brīvu valsti, neatlaidību un mīlestību pret savu zemi. Mūsu tēvzeme ir piedzīvojusi gan labus, gan sliktus laikus, tomēr cauri visiem pārbaudījumiem mēs esam spējuši saglabāt savu brīvību un patriotismu.

   Pēdējo gadu laikā Latvija ir nostiprinājusi savu pozīciju kā starptautiski cienīta valsts. Valsts dalība NATO un Eiropas Savienībā ir šī sasnieguma pamats. Mūsu dalība ES simbolizē ne tikai ekonomisko stabilitāti, bet arī to, cik uzticīgi mēs esam demokrātijas vērtībām, taisnīgumam un cienām katra cilvēka viedokli, ja vien tas nav naidu kurinošs vai noliedz mūsu valstiskās vērtības.  Dalība NATO mūsu valstij sniedz drošības izjūtu, palīdzot mums stiprināt valsts armiju, nosargāt valsts robežas, kā arī stiprina pārliecību, ka mūsu neatkarība ir pasargāta. Šobrīd arī mūsu jaunieši skolās uzsāk apgūt valsts aizsardzības pamatus, lai nepieciešamības brīdī ikviens Latvijas pusaudzis būtu gatavs atbilstoši rīkoties Latviju apdraudošā situācijā.

   Protams, šajā īpašajā dienā mēs pieminam arī Baltijas ceļu, kad Latvijas, Igaunijas, Lietuvas iedzīvotāji sadevās rokās, veidojot milzīgu ķēdi cauri visām trim Baltijas valstīm. Šis nozīmīgais notikums simbolizē to, ka kopā varam sasniegt neiespējamo.

   Svarīgi ir pieminēt ne tikai Baltijas ceļu, bet arī Barikāžu laiku. Barikādes nebija tikai fiziski šķēršļi ienaidnieku tankiem un bruņu transportiem – tās simbolizēja neizsīkstošo tautas vēlmi pēc brīvības. Tūkstošiem cilvēku, ieskaitot manu vectēvu, iznāca Rīgas ielās, lai ar saviem spēkiem un patriotismu aizstāvētu Latvijas neatkarību.

   Aukstā 1991.gada janvāra dienā no Igaunijas pierobežas mans vectēvs kopā ar citiem mazpilsētas iedzīvotājiem sēdās organizētā autobusā un devās uz Rīgu, lai aizstāvētu savu tēvzemi. Starp betona bluķiem, sildoties pie ugunskuriem, vīri un sievas vienoti un dedzīgi bija gatavi stāties pretī ienaidniekam, lai tiktu pie brīvas valsts. 

   Šodien, 18.novembrī, mēs varam būt lepni par mūsu tēvzemes sasniegumiem, par to, ka esam daļa no ES un NATO, kā arī par to, ka esam vienota tauta. Kopā mēs visi esam stipri, un tas palīdzēs mums kā valstij nosargāt brīvību.

Dievs, svētī Latviju!

Paldies!

  Renārs Kamšs 10.b kl.

Cienījamie Latvijas iedzīvotāji!

     Šogad mēs svinam Latvijas Republikas proklamēšanas 106. gadadienu, un esmu nolēmis nerunāt, par to, kam esam gājuši cauri, lai izcīnītu, atgūtu un nosargātu mūsu brīvību. Paveiktais un piedzīvotais mīt mūsu sirdīs un sajūtās, to nav iespējams atkārtot. Mēs nevaram dzīvot tikai pagātnē, jo dzīvojam taču tagadnē un domājam par nākotni.

     Šajā īpašajā dienā vēlos uzsvērt, cik svarīgi ir saglabāt mūsu vērtības un tradīcijas. Mūsu kultūra, valoda un vēsture ir mūsu valsts būtība, un tā jāsargā un jāattīsta arī nākotnē. Runāsim latviešu valodā, lai valoda dzīvo, pieskandināsim koku galotnes ar dziesmām ne tikai Dziesmu svētkos, saglabāsim mūsu tautas deju un nodosim šo neaprakstāmo spēku un enerģiju nākamajām paaudzēm.  Ikvienam no mums ir sava loma, veidojot Latvijas nākotni.

      Lai arī kas notiktu pasaulē, mums ir jāsaglabā iekšējs miers, bet tajā pašā laikā jābūt modriem. Mēs neesam vieni, NATO spēki ir līdzās un “tur roku uz pulsa”, lai Latvijā, mūsu valstī, mēs būtu drošībā. Tomēr, ja mūsu brīvība un drošība tiks apdraudēta, būsim vienoti kā mūsu senči un stāsimies pretim ienaidniekam, lai aizstāvētu to, kas ir mūsu - brīva Latviju.

     Šogad apritēja 35 gadi kopš akcijas Baltijas ceļš, kad Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji veidoja dzīvo cilvēku ķēdi 670 km garumā cauri Baltijas valstu galvaspilsētām (Tallinas, Rīgas un Viļņas). Toreiz visas Baltijas valstis bija vienotākas kā jebkad, vienotas attieksmē un cīņā par savu neatkarību.

     Šodien, svinot mūsu valsts dzimšanas dienu, aicinu ikvienu no jums apņemties darīt visu, lai mūsu Latvija būtu labāka, stiprāka un vienotāka. Mēs kopā varam radīt vidi, kurā katrs cilvēks jūtas novērtēts un piederīgs.

Latvija - tā nav tikai valsts pie Baltijas jūras.   Latvija - tie esam mēs visi un ikkatrs. Sajūtiet to ar sirdi!

Daudz laimes, Latvija!

Dievs, svētī Latviju!

Linda Muceniece-Smoļuka, 10.a klase

Latvijas tauta!

    Šodien ir mūsu valsts 106. gadadiena, un mēs labi atceramies vēsturisko brīdi, kad 1918.gada 18.novembrī Latvijas Nacionālajā teātrī, tolaik Rīgas pilsētas II teātrī, tika proklamēta Latvija. Mēs tiecāmies uz neatkarīgu valsti vairāku gadsimtu garumā un to sasniedzām. Šeit stāvot, vēlos ikvienam atgādināt, kādām grūtībām un izaicinājumiem mūsu senči stājušies pretī, kādas ir būtiskākās mūsu vērtības, cik skaista ir mūsu mīļā zeme, kā arī vēlos uzsvērt, cik daudz kas mūs vieno.

    Izrādot cieņu mūsu varonīgajiem karavīriem, atsaucu atmiņās 1916.gada cīņu Līves jeb Nāves salā, kur daudzi krita, jo šajā cīņā pretinieks bez žēlastības pielietoja sprāgstošas lodes, granātas un hlora gāzi. Tad sekoja Ziemassvētku kaujas Ložmetējkalnā, Tīreļpurvā, kur strēlniekus mocīja sals, tā bija cīņa, kurā daudzi krita, bet virzības uz priekšu nebija. Pēdējā, es teiktu, cerības cīņa risinājās 1917.gadā pie Mazās Juglas, kur brašie strēlnieki, aizturot vācu karaspēku, rīdziniekiem deva iespēju evakuēties.

    Ne tikai Pirmais Pasaules karš ir vienīgais vēsturiskais notikums, kas mūs vieno, bet vēl daudzi citi, un tā iemesla dēļ mums, latviešiem, jāturas kopā, jāparāda, ka, neskatoties uz šo ilgo gadu gājumu, mēs bijā, esam un būsim vienoti, iecietīgi, laipni, saprotoši, gādīgi, spēcīgi un labestīgi, jo tādi, kādi būsim, tādus mūs redzēs un atcerēsies mūsu bērni.

    Man mācīts, ka dzīvē jāsaskata labais. Es novērtēju mūsu zemes skaistumu, cik tā ir zaļa, krāsaina, neparasta, pasakaina, noslēpumaina, apburoša un dažāda. Latvijas dabas ainavas ir iekļautas arī Latvijas kultūras kanonā, un mums ar to jālepojas. Bet kādu Latviju redzat jūs?

    Patiesu prieku un kopābūšanas sajūtu rada gan ģimenes, gan tautas tradicionālie svētki tādēļ, ka tieši tad, kad sanākam kopā, baudām pašgatavoto mielastu, saglabājam ģimenes tradīcijas, nododot tās nākamajām paaudzēm, iesaistāmies kāda plašāka mēroga pasākumā vai baudām to ģimenes un tuvu cilvēku lokā, visas ārkārtīgi svarīgās rūpes pēkšņi aizmirstas, apkārt valda miers, klusums, laime un harmonija. Šādus mirkļus izbaudu ar sirdi un dvēseli, jo tie ir tie notikumi, kurus atcerēšos uz ilgu laiku tādēļ, ka tas mūs vieno un padara vēl stiprākus.

    Latvija ir kā dārgakmens, kurš mums jāmīl, jālolo, jākopj un jāciena, jo tā ir mūsu zeme, tie esam mēs paši. No mums atkarīgs, vai cienām sevi, vai vēlamies, lai mūsu tauta dzīvo saules mūžu.

Elīza Brence, 10.b klase

Labvakar, godātie tautieši!

    Šogad mēs svinam Latvijas 106. dzimšanas dienu. Šodien svinam to, ko pirms 106  gadiem esam uzdrīkstējušies un ieguvuši. Šī diena tiek atzīmēta, lai godinātu jau paveikto un neaizmirstu, ka savulaik izcīnītais ir šodien jānosargā.

    Laiks ir kā mākonis - aizplūst nemanāmi. Šogad Latvija svin arī savu 20. gadskārtu kā NATO dalībvalsts. Iestāšanās NATO ir viens no Latvijas lielākajiem panākumiem ārpolitikā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.

    Bet ir vēl  kāds svarīgs notikums Latvijas vēsturē, ko mēs katru gadu atceramies un godājam, bet īpaši šogad - Baltijas ceļa 35. gadskārta. Viena no lielākajām miermīlīga protesta akcijām, kādu piedzīvojusi ne tikai Baltija, bet arī visa pasaule, kad 2 miljoni baltiešu sadevās rokās, lai iestātos par savām vērtībām, par savas valsts brīvību un neatkarību. Pateicoties šiem cilvēkiem, pasaule, lielvalstis, kurām tobrīd, visticamāk, primārās bija savas intereses un problēmu risināšana pašiem savā valstī, ieraudzīja mūs, trīs Baltijas republiku cilvēkus, pievērsās mums. Tolaik, pateicoties šai akcijai, mēs kļuvām redzami plašākā mērogā. Tikām sadzirdēti.

    Mūsdienās ir grūti iedomāties, kā cilvēki pirms 35 gadiem varēja bez šodienas modernajām tehnoloģijām saplānot un sasniegt ko tādu. Var tikai apbrīnot cilvēku gribasspēku un garu. Šis ir paraugs cilvēku tiesību brīvībai, solidaritātei un vienotībai. Tas parāda mūsu vērtības un gribu. Lai arī no manas ģimenes neviens tieši nepiedalījās Baltijas ceļa akcijā, es pieļauju ka vecmāmiņa noteikti klausījās radio un sekoja līdzi notikumiem, bet manai mammai tolaik bija apmēram 13 gadu.

    Un vēlāk jau Latvija kopā ar Lietuvu un Igauniju veiksmīgi iekļāvās Eiropas Savienībā un NATO.  Mēs arī izmantojam  vienotu naudas valūtu, tāpat kā citur Eiropā.  Šis ir bijis fantastisks attīstības un sadarbības laiks.

    Bet pār Eiropu ir pārlidojis trauksmes putns, proti, Krievijas iebrukums Ukrainā, un tas ir satricinājis līdzšinējo pasaules kārtību un redzējumu. Ir svarīgi saprast to, ka šis nelietīgais, asiņainais noziegums nebeigsies ne rīt, ne pēc pusgada, ne pēc gada. Mēs nezinām, nevaram paredzēt, kad tas beigsies. Arī tad, kad tas beigsies, sekas būs neatgriezeniskas. Mūs gaida neziņas, neskaidrības un tumsas pilns laikmets… Tāpēc es aicinu jauniešus aktīvi piedalīties valsts aizsardzības mācībā un būt sportiskiem, kā arī izglītoties un ņemt, cik vien daudz var no pašreizējā izglītības piedāvājuma.

    Latvijai vēstures gaitā nav klājies viegli, bet mūsu senči ir izturējuši un pierādījuši latviešu tautas gribasspēku. Mūsu uzdevums ir sargāt un attīstīt šo valsti. Kādi ir iedzīvotāji, tāda arī būs valsts. Zināšanas ir mūsu zelts. Cik tauta ir gudra un racionāla, tik arī valsts tāda būs. Mēs paši veidojam savu nākotni. To darījuši mūsu vecvecāki, vecāki, kas caurvijuši savu jaunību ar mums šodienā redzamo Latviju. To darām arī mēs. To darīs arī mūsu bērni, kas nesīs latviešu valodu, zināšanas un pieredzi tālāk saviem bērniem...

    Ir jāapzinās, ka tie esam un būsim mēs, latviešu tauta, kas Latviju virzīs uz priekšu. Neviens to mūsu vietā nedarīs! Mums pašiem ir jāapzinās savas vērtības - brīvība, vienlīdzība, taisnīgums, tiesiskums, latviešu valoda un ģimene. Mūsu valsts ir mūsu rokās.

Dievs, svētī Latviju!