Aktuāli!

Laboratoriskais skrīninga tests (pūļa tests) šonedēļ notiek pēc esošā grafika – ceturtdien (to neveic vakcinētajiem un pārslimojušajiem). Testa rezultāti būs derīgi arī interešu izglītības apmeklēšanai.

Tiks izsniegti arī paštesti. Paštestus veic gan vakcinētie, gan nevakcinētie bērni, gan pārslimojušie (ja kopš inficēšanās ar Covid-19 pagājis vairāk par 6 nedēļām). Paštesta veikšanas diena tiks precizēta.

 

Jaunumi

Valsts svētkus sagaidot
2021-11-02

Valsts prezidenta kanceleja oktobrī izsludināja konkursu 5. – 12. klašu skolēniem, kurā bērni un jaunieši bija aicināti iztēloties sevi Valsts prezidenta amatā un sagatavot uzrunu Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā par tematu “Es – Latvijas nākotnes veidotājs”. Dalība šajā konkursā mūsu skolā jau ir kļuvusi par zināmu tradīciju.

Ar skolēnu piekrišanu, piedāvājam iepazīties ar dažiem no iesniegtajiem darbiem. Īpaši lepojamies ar to, ka šogad vienu no šī uzrunām, ko ir uzrakstījis 10.klases skolēns Alberts Smilktens, dzirdēs visa Latvija, kad  tā tiks nolasīta Valsts prezidenta rīkotajā Latvijas 103. dzimšanas dienai veltītajā svinīgajā svētku koncertā š. g. 18. novembrī.

Paldies skolēniem par ieguldīto darbu un viņu skolotājai Zanei Bēķei par pamudinājumu un iedvesmu!

 

Ikšķiles vidusskolas skolēnu uzrunas.

Es – Latvijas nākotnes veidotājs.

Alberts Smilktens 10.klase

     Es esmu Latvijas iedzīvotājs. Uz maniem pleciem balstās Latvijas nākotne. Mans uzskats ir gauži vienkāršs – kā Latvijas pilsonim palīdzēt savai valstij tā, kā es to varu un spēju.

     Būsim godīgi, daudz cilvēku nevēlas uzņemties atbildību par savas valsts nākotni, bet man tas ir varonības veids, kura galvenais motīvs ir nest labu savai valstij un sabiedrībai. Manuprāt, jebkas, ko cilvēks palīdz paveikt savai valstij, mūsdienās ir zināma varonība. Šāds cilvēks par savu ideālu uzskata savu valsti un izmanto visas savas īpašības, lai tai palīdzētu -  vai nu tas ir, atbalstot kādu valsts projektu, vai arī  sniedzot palīdzīgu roku līdzcilvēkiem nelaimēs, kā arī realizējot tikai labus nodomus, līdz ar to ietekmējot arī citus pozitīvi - kā saka, visas šīs rīcības veido “ķēdi”, kas nekad nelūst, bet padara mūsu valsti labāku un attīstītāku. Es uzskatu, ka galvenais ir tas, ka cilvēks palīdz savai valstij, neskatoties uz to, cik liela ietekme ir šai darbībai.

     Līdz 12 gadu vecumam domāju, ka valstij ir jābūt patstāvīgai, ka tas ir pats par sevi saprotams un ka tai īsti nav nepieciešams cilvēku atbalsts, bet šis uzskats apgriezās otrādi tad, kad mani vecāki man pateica: “ Bez Latvijas nebūtu ne tu, ne mēs, ne visi pārējie.” No tā brīža mana interese par savu valsti palielinājās. Es pievērsu uzmanību tam, kas padara mūsu valsti īpašu, domāju, kā to uzlabot, bet šobrīd cenšos iedziļināties arī mūsu valsts politikā.

     Vēl aizvien atceros savu vecāku teikto un domāju, ka mans uzskats nekad nemainīsies – palīdzēt Latvijai ir mans uzdevums, un Latvijas nākotne ir manās rokās!

 

Samanta Dombrovska 10.klase

Sveicināti, Latvijas iedzīvotāji!

  Lūgšu jūs iztēloties kādu ainu. Kara ainu. Pirms vairāk nekā 100 gadiem, neilgi pēc Latvijas valsts pasludināšanas, sākās cīņas, kurās galvenais “ļaundaris” bija Padomju Krievijas karaspēks. Tas centās iekarot mūsu valsti, bet mēs kopā ar sabiedrotajiem bijām gatavi par savu valsti cīnīties. Arī puiši manā vecumā. Rezultātā tika nostiprināta 1918. gada 18. novembrī dibinātā Latvijas valsts. Šo Latvijas brīvības cīņu jeb Latvijas Neatkarības kara laikā tika zaudēti neskaitāmi latvieši, bet rezultāts bija tā vērts, jo 1920. gadā tika parakstīts Latvijas – Krievijas miera līgums. Mēs bijām brīvi un drošībā.

   Manā izpratnē toreizējo situāciju var pielīdzināt pašreizējai. Mēs visi esam satraukušies par savu brīvību. Kā brīvības ierobežošanu var uzskatīt sejas masku nēsāšanu, dažādu kultūras un sporta pasākumu atcelšanu, kā arī strādāšanu attālināti. Pašlaik mūsu “ļaundaris” ir vīruss COVID-19. Un, tāpat kā toreiz, Latvijas brīvības cīņu laikā, mēs esam zaudējuši savus ļaudis šīs slimības dēļ.

   Bet mums ir jākļūst atbildīgākiem un saliedētākiem. Gan mūsu, gan nākamo paaudžu nākotnes dēļ ir beidzot jāsāk domāt un saprast, ka šis ļaunums pats no sevis nebeigsies. Bet, līdzko Valsts valdība izsludina stingrākus ierobežojumus, tā daļa cilvēku atļaujas tos apšaubīt un turklāt vēl musina pārējos ignorēt valdības lēmumus. Arī vakcinācija mūsu valstī nav stiprā puse, jo daudzi cilvēki ir aizspriedumaini un tic dažādām sazvērestības teorijām. Ne vien gribasspēks mums katram kā Latvijas nākotnes veidotājam ir vajadzīgs, bet arī izpratne par to, kas notiek apkārt. Tā ir cilvēka izglītība. Ja gribam veidot Latvijas nākotni labāku, ir jāsaprot, ka tas nozīmē arī vakcinēšanos, COVID-19 ierobežojumu ievērošanu šobrīd.

   Es aicinu padomāt par cilvēkiem pirms vairāk nekā 100 gadiem, kuri cīnījās par mūsu valsts brīvību, un būt tikpat motivētiem kā viņiem toreiz mērķa saniegšanā. Brīvības apziņa ir katrā pašā, un tikai pēc tam nāk valsts brīvība. Brīvs cilvēks ir gudrs cilvēks, un arī šajā laikā mēs savai valstij esam vajadzīgi gudri.

   Atbalstīsim cits citu, nedomāsim tikai par savu labumu!  Ja katras valsts iedzīvotāji apzināsies, ka no viņiem ir atkarīga valsts nākotne, tad arī pasaule kļūs labāka, jo vienīgi katrs pats mēs varam būt savas valsts nākotnes veidotājs!

   Būsim paši savas tautas varoņi!

 

Līva Rozniece 10.klase

Latvijas tauta!

   Mūs kā sabiedrību vieno daudz kas kopīgs. Dažreiz tie ir prieka un līksmes brīži, citreiz – skumji notikumi. Bet pašreizējā laikā mūs vieno neziņa, neziņa par to, kā būs, kā pareizāk rīkoties. Kā saglabāt līdzsvaru pašreizējās situācijas laikā.

   Grūtākais ir sadzīvot ar situāciju, pieņemt nepieņemamo. Ir jūtams, ka sabiedrībā virmo domstarpības. Domstarpības par rīcību. Protams, bez domstarpībām šai viedokļu dažādības laikā neiztikt, taču gudrākais ir meklēt kompromisu.

   Mūsdienās cilvēks ir pieradis domāt vairāk par sevi, bet, ja mēs neņemsim vērā arī otra cilvēka vēlmi pēc labsajūtas, sabiedrībā iestāsies sajukums, haoss. Tāpēc, lai izvairītos no šādas situācijas, ir visiem jānāk kopā. To sauc par “kopāspēku”. Un tā ir viena no svarīgākajām vērtībām sabiedrībā. Tikai tā var risināt problēmas.

   Bet pagaidām es “kopāspēku” nejūtu. Sabiedrība ir sadalījusies divās daļās, un lēnām viena daļa otru nospiež zemāk par zemu. Kļūt agresīviem, uzspiežot savu viedokli, nav liela māksla. Ir neglīti mētāt apkārt dažādus nepatiesus apgalvojumus, viedokļus – tas nedara godu mūsu tautai. No otras puses, var mēģināt saprast šos cilvēkus – viens, iedomājoties bezizejas situāciju, vairs nevadās pēc saprāta, kāds cits mēģina būvēt savu karjeru uz COVID krīzes rēķina.  

   Ieklausīties otrā, uzklausīt pretēju viedokli, diskutēt, sadarboties ar pretēji domājošiem un mēģināt nonākt pie kopsaucēja – tā šodien ir liela drosme, un ne katrs uz šādu rīcību ir spējīgs. Vieglāk, protams, ir palikt malā un klusējot noskatīties šajās “milžu cīņās”. Bet var rīkoties arī citādi. Šajā pandēmijas laikā mums katram ir jābūt zināmā mērā varonim, ne tikai mainot savas dzīves paradumus un prioritātes, bet tiešām paužot savu viedokli, kas ir pamatots un balstīts uz pierādījumiem un faktiem, kaut vai par piemēru ņemot saslimstības, diemžēl arī nāves gadījumu, ar COVID-19 statistiku vakcinēto un nevakcinēto iedzīvotāju vidū.

   Es gribu būt savas dzīves un savas valsts veidotāja, tādēļ darīšu visu, nevis lai pašmērķīgi kļūtu par varoni, bet vairāk iekšēji, jo tikai varonīgi cilvēki spēj mainīt pasauli. Protams, mūsdienās tā ir pavisam cita veida varonība.

   Mūsu tautas labākai nākotnei ir jābūvē stipri pamati – tādi, kas turas kopā un arī pie mazākas vai lielākas zemestrīces noturas. Protams, visos pamatos reiz rodas plaisas, taču plaisas ir labojamas. Arī katrs mēs varam sākt ar sevi, ar sevis labošanu, nevis citu labošanu, lai noturētu mūsu valsts pamatus arī nākotnē.

   Cilvēka lielākā prasme ir saprast gan sevi, gan citus - arī risināt konfliktus, kādi rodas, ja cilvēki spītīgi paliek tikai pie savas taisnības. Mācēt sadzīvot, dzīvot, strādāt kopā vienā valstī – mūsu valstī – lūk, tas ir “kopāspēks”!

 

Kitija Andrejeva 10.klase

Dārgie Latvijas iedzīvotāji!

   Vēl tikai pirms dažiem gadiem mēs dzīvojām un nedomājām, kas mūs gaidīs tuvākajā nākotnē. Taču šodien jau redzam, cik ļoti ir izmainījusies mūsu ikdiena ar covid-19 ierašanos pasaulē... Tas burtiski ir ieskavojis ļaudis savās veiklajās bārkstīs, kuras līdz pēdējam cīnīsies saturēt tautu paniskās bailēs, izmisumā un sajūtā, ka nekur vairs nav patvēruma.

   Taču ieklausieties! Mēs esam vienota Valsts, kurā dzīvo latvieši un citu tautību cilvēki! Mūsu vēlme ir saglabāt stabilu garu, vēsu prātu un saliedētu tautu. Kamēr mūsos plūst asinis, tikmēr arī dzīvosim un mīlēsim savu Māti Zemi! Tikai savā Valstī izjutīsim mājas! Tikai šeit mēs ar paceltu galvu brienam gar jūras malu! Tikai šeit izjūtam savu piederību Valstij. Mūsu pašu Latvijā!

   Cilvēks bija, ir un būs spējīgs cīnīties ar ļauno. Es ticu, ka mēs ar savu gribu to pārvarēsim. Ikviens no mums ir rūpējies par savu, savas ģimenes un bērnu veselību. Ikviens no mums reiz savā dzīvē ir saskāries ar kādām grūtībām. Tad kas mums šobrīd liedz cīnīties un turēties pretī ļaunajam? Ja mēs katrs būsim apzinīgs un saprātīgs šajā dramatiskajā laikā, izvērtēsim riskus un neeksperimentēsim ar savu un citu veselību, mēs spēsim uzveikt kopējo pretinieku.

   Tāpēc aicinu nezaudēt laiku un neļauties vajāt sevi ļaundarim, bet gan morāli saliedēties ar pārējiem domubiedriem un nepadoties. Es aicinu skatīties uz priekšu - vispirms jau tuvākajā nākotnē. Ja mēs paliksim cilvēcīgi, nesašķelsimies un kopā dosimies uz savu mērķi, tad ziniet, ka agri vai vēlu viss nostāsies savās vietās. Un mēs visbeidzot varēsim izkliegt. Jā, tas bija tā vērts!

   Katrs pats ir nākotnes veidotājs! Katram Latvijas iedzīvotājam ir jāapzinās sava nozīmība Latvijā! Mūsu kopējā labklājība, veselība un attīstība ir katra iedzīvotāja paša rokās un sirds dzīlēs! Ja nebūs mūsu, tad nebūs arī Latvijas...

   Nākotne ir mūsu rokās! Neļausim nevienam to mums atņemt!

Foto: fotokolekcija.blogspot.com