No 7.novembra līdz šai nedēļai latviešu valodas skolotājas pamatskolā rīkoja skolēniem eseju konkursu "104 vārdi Latvijai" par godu Latvijas 104.dzimšanas dienai. 

      Aicinām iepazīties ar labākajiem konkursa darbiem un to autoriem: 

Mana mīļā dzimtene!

          Mana mīļā Latvija, mana mīļā dzimtene! Tu man esi pati skaistākā, pati labākā! Tu esi mūsos.

          Latvija, tev jau ir 104 gadi, tu esi tik drosmīga, skaista, jauka un brīnišķīga zeme. Tad, kad es ieraugu kaut ko sarkanbaltā krāsā, es uzreiz iedomājos par tevi, Latvija! Tu man asociējies ar spožiem saules stariem.

          Mums ir paveicies, ka dzīvojam Latvijā, kur ir tik skaista daba, četri gadalaiki un mūs apskalo jūra.

          Es vēlos, lai arī ikdienā, ne tikai tavā dzimšanas dienā, cilvēki lepotos, ka dzīvo Latvijā, lai cienītu viens otru un godātu savu dzimto zemi.

          Paldies, Latvija, ka tu pastāvi uz šīs zemes!

/Elza Vanaga, 5.a klase/

Mana Latvija!

          Tu esi tik skaista un mīļa katrā gadalaikā! Ziemā tu esi tik grezna kā balta, pūkaina sega, kas mūs visus apsedz. Pavasarī tev ir tik jauki un smaržīgi ziedi, ar kuriem zied pilnas mūsu pļavas. Vasarā tu glāsti mūs ar siltiem saules stariem. Rudenī tu ietērpies viskrāšņākajās lapās, kas tevi padara košu un daiļu.

          Mana mīļā Latvija! Tu vienmēr būsi skaista un mīļā man. Tu vienmēr būsi man sirdij tuva, tu, mana dzimtā zeme. Es lepojos, ka piedzimu šajā brīnišķīgajā zemē, ka zinu šo veco un grūto latviešu valodu, ka varēšu to nodot tālāk saviem bērniem.

          No sirds sveicu tevi dzimšanās dienā!

/Jasmīna Pauloviča, 5.a klase/

Mana mīļā Latvija!

Mana dārgā Latvija! Apsveicu tevi ar 104 gadiem! Tu esi tik daudz pārcietusi– gan labu, gan sliktu. Tu neesi man tikai valsts, kur es dzīvoju, tu esi mana ģimene, kas mani katru dienu atbalsta un iedvesmo.

Mīļā Latvija, es tevi ļoti mīlu! Apbrīnoju, ka esi pārcietusi karus, okupācijas, bet tomēr spējusi izdzīvot un palikt neatkarīga. Latvija, tu asociējies ar spožas saules siltumu, tavs sarkanbaltsarkanais karogs atgādina mājas un mīlestību.

Tavs vārds “Latvija” izsaka tik daudz ko – mājas, dzimtene, mīlestība, drošība, patvērums. Dārgā Latvija, esmu tik laimīga, katru rītu, ejot uz skolu, skatīt tavas dabas ainavas, kas grezno šo zemi! Mīlu tevi!

/Kate Eglīte, 5.a klase/

Mana dzimtene Latvija!

Mana burvīgā, skaistā, brīnumu pilnā Latvija man nozīmē visu! Esmu lepna par savu zemi, esmu laimīga, ka esmu dzimusi Latvijā.

Mūsu senči par šo zemi cīnījās. Mūsu senči šo zemi aizstāvēja un atdeva dzīvības par to. Paldies Dievam, ka esam brīva un neatkarīga tauta!

18.novembrī visi kopā, aizdedzinot svecīti un piespraužot Latvijas karoga lentīti, atzīmēsim Latvijas 104 gada dienu. Un ne tikai svinēsim, bet arī godināsim tos, kuri cīnījās, lai Latvija piedzīvotu šo dienu.

Mums ir tā laime izdzīvot visus 4 gadalaikus. Saudzēsim, sargāsim un leposimies ar savu zemi Latviju!

18.novembrī visi kopā sauksim: “Saules mūžu Latvijai!”

Dievs svēti Latviju!

/Selīna Paula Freiberga, 5.a klase/

Vēstule Latvijai

            Dārgā Latvija, tev ir tik skaisti meži, koki un pļavas.

           Tu esi bagāta ar ezeriem, upēm un ūdenskritumiem. Skaista tu esi jebkurā gadalaikā.

Man visskaistākā tu liecies rudenī, kad lapas krāsojas visdažādākās krāsās, un gaiss smaržo pēc aizejošās vasaras.

          Dažkārt mēs nenovērtējam tavus mežus, jo tie ražo skābekli. Mums tie ir jāstāda vairāk, jo daudzi tiek izcirsti.

Es vēlos, ka mēs tevi vairāk sakopjam, iepazīstam, padaram zaļāku un piedomājam, lai mazāk piemēslotu un piegružotu vidi, kurā mēs dzīvojam, strādājam un atpūšamies.

           Ceru, ka mums visiem kopā tas izdosies, lai tu kļūtu vēl tīrāka, zaļāka, košāka un krāšņāka.

Daudz laimes dzimšanas dienā tev, mīļā Latvija!

/Olivers Romāns, 5.a  klase/

Mana dzimtene

          Latvija ir mana valsts, mana tēvzeme. Būt latvietim nozīmē runāt latviešu valodā, zināt Latvijas himnu, tās vēsturi, godāt un cienīt Latvijas iedzīvotājus, pie krūts nēsāt sarkanbaltsarkano karodziņu, būt patriotam.

Mums dziļi sirdī jābūt vēlmei kopt savu zemi, savu tautu, kuras brīvību pirms simtu četriem gadiem izcīnīja mūsu senči- kareivji, politiķi un mūsu tauta.

Pat ja kādi aizceļo vai pārvācas uz citām zemēm, zinu, ka vienmēr būs vēlme atgriezties savā tēvzemē. Būt latvietim nozīmē būt lepnam par to, ka mums ir sava zeme, savs karogs un sava dzimtene.

Kopsim mūsu tradīcijas, turēsim godā senču mācības! Mīlēsim savu tēvzemi un savu mīļo valsti Latviju!

/Jēkabs Finks, 7.c klase/

Mūsu zeme Latvija

Latvija. Tā ir zeme tik zaļa kā vasaras pļava, tā ir tauta apzeltīta ar drosmi un spēku, tā ir mūsu katra dzimtene, mūsu mājas.

Katrs zieds, kas Latvijā zieda, arī novīst, bet pirms tam tas pagūst izsēt mazas sēkliņas. Ar laiku tās sēkliņas izaug par skaistiem ziediem – tā arī ir Latvija.

Karu, krīžu un pandēmiju laikā mēs kā tauta turējām Latviju kājās un neļāvām tai krist. Caur visu, kam Latvija ir gājusi cauri, caur visiem kariem un bēdām tā vēl joprojām stāv. Tā stāv tikai tāpēc, ka tika izsētas šīs sēklas ar novēlējumu, lai visu slikto Latvija pārvar  un lai mūs neviens neuzvar.

/Jūlija Broka 8.c klase/