Aktuāli!

Paldies visiem par šo mācību gadu!

Spēku un neatlaidību tiem, kam vēl kārtojami darbiņi pagarinātajā gadā!

Direktores sveiciens skatāms šeit.

 

 

Notikumi

Konference „Sapratne un cieņa klasē, skolā un internetā”
2013-04-28

  Ikvienam, kurš piedalījās konferencē, radās pārdomas, vai skolu, kurā mācos, strādāju es,  var saukt par  Draudzīgu skolu.  Kas ir Draudzīga skola? Tā cieši saistīta ar „Nākotnes skolu”, par kuru tika runāts  divas dienas iepriekš citā konferencē Rīgā.

  Ikšķiles vidusskolas skolotāja Ieva Radziņa Sproģe prezentē konkursa darbu.

  Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Laila Rieksta- Riekstiņa savā uzrunā uzsvēra, ka, pirmkārt, draudzīga skola ir droša skola un drošība nav tikai fiziskā vide, drošība ir sajūta. Emocionālā drošība, arī skolotājiem. Skolā visiem ir jājūtas labi. Cik droši un aizsargāti mēs visi jūtamies skolā? Konferences galvenā tēma- drošība internetā. Katram ir tiesības uz neaizskaramību, arī skolotājam. Cik daudz un bieži mazdūšīgie publiskā telpā izveido viltus profilus, kuros ievieto bildes, video, pazemojošus komentārus. Arī savos personīgajos profilos apspriež ģimenes problēmas, neaizdomājoties, ka pazemo ne tikai sevi, bet savu ģimeni. Ir tik viegli uzrakstīt cilvēku pazemojošu komentāru, izsmiet viņu un tad pateikt, ka tas jau bija joks. Bet par jebkuru joku internetā ir jāatbild, jo cietušais var griezties policijā.

  Ko domā mūsu skolas audzēkņi, konferences dalībnieki? 11.klases skolniece Lūcija Rošāne:

„Tā mūsdienās ir aktuāla tēma un, manuprāt, ļoti nozīmīga, lai par to tiktu runāts konferences līmenī. Jau kādu laiku sabiedrība liek domāt par savstarpēju cieņu, sapratni, kas šķietami arvien vairāk izzūd cilvēku burzmā un aizņemtajā ikdienā. Vēlos padalīties ar, manuprāt, nozīmīgākajām lietām, par kurām tika runāts. Galvenā atziņa, ko guvu – neveido savu identitāti internetā, bet sākumā izproti savas dzīves vērtības reālajā dzīvē. Katram vajadzētu sev uzdot jautājumus: „Kāpēc es esmu sociālajos tīklos?”, „Kāda ir informācija, ko es tur publicēju?”, „Kādu tēlu par sevi radu – patiesu/nepatiesu?” Vēl ir jautājumi, kas nesaistās ar internetu, bet savstarpējo sapratni skolā, piemēram: „Vai tev patīk iet uz skolu?”, „Vai tu skolā jūties droši?” Šie ir jautājumi, ko mēs katrs varam sev uzdot un likt padomāt.

Es vēlos vairāk pastāstīt par to, cik daudz mēs pazaudējam laiku, brīnišķīgas emocijas, skaistas draudzības un piedzīvojumus, pavadot laiku internetā. Protams, nevar noliegt, ka ar interneta palīdzību mēs mācāmies, komunicējam ar draugiem, kas, iespējams, ir otrā Latvijas galā vai pat citā valstī, jo mūsdienās bez tā ir grūti, bet tomēr šķietami lielāko daļu laika mēs tomēr pavadām, apmeklējot sociālos tīklus. Kas ir labāk – dzīvot reālo vai dzīvi internetā? Dzīvē viss ir daudz drošāk, cilvēki nevar ļaunprātīgi izmantot tavu profila informāciju un publicētās bildes, kas parādās arvien vairāk un arvien personiskākas. Kā būtu, ja mēs vairāk laika veltītu, pasakot mīļajiem, ka mīlam viņus, aizejot pastaigā pa mežu vai paspēlēt boulingu? Galu galā kas tad beigās būs galvenais tavā dzīvē – nospēlētās spēlītes, nosēdētais laiks, gaidot neko, vai mīloša ģimene un hobiji, aktivitātes, kas attīsta gan loģisko domāšanu, gan radošumu un tavu personību kopumā? Internetā mēs visi jūtamies drošāki sacīt visu, ko domājam, bet māksla nav pasacīt to sarakstē vai komentējot, bet māksla ir to pateikt pašam cilvēkam acīs, turklāt mēs arvien vairāk runājam par citiem, kaut mums vajadzētu pilnveidot sevi un koncentrēties uz tām vērtībām, ko vēlas mūsu iekšējais ‘es’.

Šis ir tikai viens aspekts, par ko ir vērts padomāt, vērts izvērtēt savu dzīvi un apdomāt, cik daudz laika tieši tu pavadi internetā, spiežot ‘refresh’ pogu visos sociālajos tīklos. Mēs varam darīt vairāk laba dzīvē, vairot savstarpējo komunikāciju tieši, nevis virtuāli. Es visiem novēlu atrast sirdslietu, pulciņu skolā, kur pavadīt lielāko sava brīvā laika daļu, atrast to, kas sniedz pozitīvas emocijas, novēlu izbaudīt dienas saules staru apskāvienā vai lietus valdzinājumā. Pamēģini kaut nedēļu atteikties no sociālajiem tīkliem, ieejot tajos vienu reizi dienā vai pat  pāris dienās reizi. Izaicini sevi!”

Elīza Monta Līvmane no 10.klases stāsta: „Uz šo pasākumu braucu, nezinot, kas mani sagaidīs, tomēr pasākuma beigās es biju patīkami iepriecināta, ka man bija iespēja tur būt.
         Konferences laikā uzzināju faktu, kas mani pārsteidza, proti, Latvija ir 1.vietā interneta ātruma ziņā Eiropā un 4. vietā pasaulē. Noteikti dalīšos ar šo informāciju pārdomās ar saviem draugiem, kuri, tāpat kā es, arī būs pārsteigti.
            Domāju, ka ikviens, kurš apmeklēja konferenci, tagad aizdomāsies, vai bildes no pagājušās trakās ballītes vajadzētu likt publiskai apskatei. Un vai twitterī obligāti jāizpauž tas, ko ēdi vakariņās vai ka tūliņ iesi dušā.
       Internetā  ir jāizpauž pēc iespējas mazāk informācijas par sevi, par to es tagad esmu pilnīgi pārliecināta, un to man palīdzēja saprast šī konference.”

Ikšķiles vidusskolas pārstāvji- 2.rindā no kreisās-sk. Ieva Radziņa Sproģe, sk. Inguna Bērziņa, skolēni Elīza Monta Līvmane, Elīna Meļņika, Lūcija Rošāne, Elza Rābe

Elza Rābe, 11.klases skolniece: „Bija patīkami šodien atrasties starp skolēniem, skolotājiem, cilvēkiem, kuri ir aktīvi dzīvē, kā paši uzsvēra ”dzīves baudītāji”. Cilvēki, kuru radošums un kreativitāte ir palīdzējusi dzīvē  daudz sasniegt.  Mani uzrunāja tēma par citu skolu aktivitātēm gan skolā, gan ārpus skolas, interesanti bija dzirdēt citu skolu pieredzi.
Varu apliecināt, ka Ikšķiles vidusskola ir Draudzīgas skolas paraugs. Vairākkārt konferencē uzsvēra, cik svarīgi ir apvienot un izmantot stundās iegūtās zināšanas ārpusklases darbā, pasākumos. Cik svarīgi ir mācēt apvienot, lai nav tikai "sausa" mācīšanās vai, kā mēs to dēvējam, "zubrīšanās". Dzīve sākas nevis pēc skolas, bet dzīve notiek skolas laikā, stundu laikā, kad veiksmīgi apvienojam zināšanas ar prasmēm. Ar prieku klausījos citu skolu pieredzi, kur veiksmīgi, mācību stundu procesa laikā notiek interesanti, izglītojoši pasākumi, kuros realizē radošas idejas, skolotāji aktīvi tās atbalsta. Viņu lielākā prioritāte ir pasargāt jebkuru skolēnu no sajūtas, ka esi atstumts, ka jūties vientuļš un nesaprasts. Viņi strādā, lai klase būtu VIENS VESELS. Kā uzsvēra lektors: „Ja gribi dzīvu, draudzīgu  skolu, tad dari to dzīvu!” Kas ir tas, kurš uzliek „necauralaidīgo cepuri” un noslāpē radošās idejas? Ja nav gaisa piekļuves, slāpst cilvēks, slāpst skola. Arī mūsu skolas klasēs vēl daudz jāstrādā, jābūt vienotiem, jāpiedalās pasākumos, lai vairāk sajustos vienoti.
      Pēc šodienas konferences es sapratu, ka skolās jāstrādā radošāk, vairāk jādomā par pasākumiem, kuros pielietot iegūtās zināšanas, jo tikai tā mēs spējam sagatavoties dzīvei- paši darot un iegūstot prasmes, rosinot arī citus būt radošiem - ar savu ideju, savu personību, savu ES. Jāmācās pastāvēt par sevi, izteikt savu viedokli.” 

Ļoti interesantas bija paneļdiskusijas ar Latvijā pazīstamiem cilvēkiem-  Romas Katoļu Baznīcas arhibīskapu Zbigņevu  Stankeviču, Draugiem.lv grupas runasvīru Jāni  Palkavnieku, aktieri Ivaru Pugu, grupas „Auļi” mūziķi un Nacionālo bruņoto spēku kareivi un  TV seju Haraldu Burkovski, kurš  uzsvēra: „Nepārcenties, nepārpūlies, iegūsti laiku un telpu dzīvot ar sevi! Atrodi lietu, kas dzīvē patīk, kaut vienu lietu, un esi izcils tajā  jomā! Tā ir zelta vērtība! Lielākā dzīves vērtība ir atrast cilvēku, ar kuru būt kopā.” Savukārt Jānis Palkavnieks aicināja: ”Nodarbojies ārpusklases darbā, tikai tā var ko sasniegt! Atsēžot stundas, neko dzīvē nesasniegsi. Tikai vispusīgs vari būt veiksmīgs. Ja neesi kādā pulciņā, rīt pat ej un iestājies!”

 Grupas „Auļi” mūziķis teica, ka nav nekā ļaunāka, ja nav dzīvē mērķu: „Izvirziet to un ejiet uz to!” Arī arhibīskaps uzsvēra: „Ja Tev nav sapņu, tad Tu neko nesasniegsi.”  Aktieris Ivars Puga jautāja, kas notiek ar saskarsmi, jūtām? Viņu satrauc TV šovi, kuros mudina tikai skatīties, balsot. Aktieris aicināja mācību stundās nepalikt par robotiem, kuri iekaļ zināšanas, bet domāt pašiem, strādāt radoši, piedalīties pasākumos, kas attīsta un veicina radošumu.

 Skolas kultūras dzīve ir tā, kas mūs bagātina. Tā mums liek piedzīvot, izdzīvot lieliskas emocijas, kuras dod daudz vairāk nekā jaunu formulu un  likumu iemācīšanās, tikai mums pašiem ir jābūt tai dzīves „virpulī”. „Kad tad vēl, ja ne tagad, kas tad, ja ne es?” tā saka Elza no11.klases. 

 Katrs konferences dalībnieks piedalījās darba grupā, kurā prezentēja savu skolu. 10.klases skolniece Elīna Meļņika pastāstīja par Ikšķiles vidusskolas inovācijām, domes atbalstu skolai, Skolēnu pašpārvaldes darbu, pulciņiem un ārpusstundu pasākumiem. Ko dara mūsu skolas bērni, lai viņu laiku nenozagtu internets?  Elīna saka: „Tas, ko mēs publicējam un rakstām interneta sabiedriskajos tīklos, atspoguļo mūsu attieksmi pret mums pašiem.  Ja mēs publicējam bildes, kurās esam izķēmoti vai atkailināti, rakstām sabiedriskajos tīklos ko tādu, kas, iespējams, būtu jāpatur pie sevis, kā arī publiskojam tajā savas problēmas, tad rodas jautājumi - kāpēc tad mēs īsti lietojam internetu un ko mēs cenšamies parādīt un pierādīt citiem?“

Internets informāciju par mums pasniedz gluži kā uz paplātes. Internets vistiešākajā mērā ir saistīts ar mūsu reālo dzīvi. Tas parāda visu – cieņu pret citiem, mūsu atbildību, to, cik droši tajā esam un kā mēs paši dažkārt izprovocējam pretdarbību. Bet kā gan mēs spējam  cienīt citus, būt atbildīgi un droši, ja mums nav cieņas, atbildības un drošības sajūtas pašiem pret sevi? Visas problēmas slēpjas pašos. Apkārtējā pasaule ir spogulis, kurš mums parāda lietas, kas sevī jāmaina. Internets ir mūsu vistiešākais spogulis! Tas, ko mēs ievietojam internetā, atspoguļo mūsu iekšējo būtību. Ja mēs būtu laimīgi, mīlestības pilni un apmierināti paši ar sevi,  internets mums nebūtu nepieciešams kā vietne, kur sevi pierādīt, jo mēs sev paši jau būtu pierādījuši, kas ir galvenās vērtības mums pašiem.

Paneļdiskusijā- no kreisās: diskusijas vadītājs,  Romas Katoļu Baznīcas arhibīskaps Zbigņevs  Stankevičs, aktieris Ivars Puga, Draugiem.lv grupas runasvīrs Jānis  Palkavnieks, grupas „Auļi” mūziķis un Nacionālo bruņoto spēku kareivis,   TV seja Haralds Burkovskis

Uzskatu, ka internets ir jāizmanto tikai kā saziņas līdzeklis. Tas mums nekad neiemācīs cieņu un atbildību, kā arī neradīs drošības sajūtu. Šīs sajūtas mums ir jātver no dzīves un jāmācās no tiem, kas mums svarīgi!”

 

  Ikšķiles vidusskolas direktora vietniece audzināšanas un ārpusklases darbā Inguna Bērziņa