Valsts Prezidenta kanceleja oktobrī organizēja Latvijas Republikas Proklamēšanas 100.gadadienai veltītu skolēnu radošo darbu konkursu. To rīko, lai veicinātu Latvijas skolēnu patriotismu un pilsonisko līdzdalību, kā arī sekmētu interesi par valstiskumu un Valsts prezidenta institūciju. Šogad konkurss tika organizēts trīs kategorijās: 5., 6. klašu skolēniem, 7.–9. klašu skolēniem un 10.–12. klašu skolēniem. Konkursam šogad tika saņemti vairāk nekā 150 pieteikumu. Savas esejas un video uzrunas skolēni sūtīja no visas Latvijas – Aizkraukles, Cēsīm, Ciblas, Dagdas, Grobiņas, Ikšķiles, Jelgavas, Jēkabpils, Krāslavas, Līvāniem, Maltas, Pāvilostas, Rankas, Rudzātiem, Skaistkalnes, Vecumniekiem un citām pilsētām.

Lūk, mūsu skolēnu darbi!

Mana kā Valsts prezidenta uzruna Latvijas dzimšanas dienā

            Dārgie klātesošie!

 Latvijai ne vienmēr ir bijuši viegli laiki, bet tagad mēs dzīvojam labākajos laikos, kādi ir bijuši Latvijai. Un, kas mums to sagādāja? Tā bija pati mūsu latviešu spēcīgā tauta. Es vēlos pieminēt teicienu “Viens par visiem un visi par vienu”, jo šis teiciens precīzi attēlo mūsu tautu.

            Lai arī kas notiktu pasaulē, mums ir jāsaglabā miers un jācīnās par mūsu tautas brīvību un drošību, ja tā tiek apdraudēta. Vislabāk mēs varam mācīties no mūsu senčiem - tiem, kuri izcīnīja mums brīvību!

            “Mazliet par lielu, lai sasildot savu lakatu dotu, par lielu, lai paņemtu klēpī un apmīļotu. Mazliet par mazu, lai palaistu vienu pasaules plašajos ceļos. Par mazu, lai laistu vienu. Es līdzi ceļos.” - šos brīnišķīgos vārdus ir sarakstījusi dzejniece Māra Zālīte. Lai arī Latvija ir maza, tas netraucē latviešiem gūt panākumus visapkārt pasaulē.

            Šeit stāvot un svinot mūsu valsts 100. gadadienu, es jūtos vienkārši brīnišķīgi, jo zinu to, ka, lai arī, kas notiktu, latviešu tauta vienmēr cīnīsies un nekad nepadosies. Mēs esam latvieši, un mēs esam visspēcīgākā tauta! Mūs vada patriotisms un mūsos plūst mūsu senču asinis.

            Svinot šo apaļo gadadienu, es ar prieku teikšu: “Dievs, svētī Latviju!”

Olivers Kulpe

Ikšķiles vidusskolas 10.kl. skolnieks

***

  Esiet sveicināti šajā skaistajā, ilgi gaidītajā mūsu Latvijas simtajā dzimšanas dienā! Šķiet, esam aizturējuši elpu, gaidot mirkli, kad kopā pārkāpsim simtgades slieksni. Būsim kopā ar ģimenēm, draugiem, apzināsimies savas un valsts vērtības, leposimies ar sevi un mūsu valsti. Mīlēsim, cienīsim un atbalstīsim tos, kas mums līdzās!

  Mūsu valsts savos 100 gados ir pieredzējus gan labus, gan sliktus laikus. Esam pazaudējuši savu brīvību, tad atkal to atguvuši.

  Kad 1918. gadā, nedēļu pēc pamiera līguma, ar kuru pārtrauca Pirmo pasaules karu, tika proklamēta Latvijas valsts, Latvijas teritorijā vēl arvien atradās vācu karaspēks, bet Krievija draudēja ar jaunu iebrukumu. Brīvības cīņas ilga līdz pat 1920. gadam, līdz nacionālā armija guva uzvaru pār lieliniekiem, bermontiešiem un citiem pretiniekiem. Mums ir jāpateicas šiem drosmīgajiem kareivjiem, kas cīnījās un atdeva savas dzīvības par mūsu Latviju.

  Kara postījumi bija milzīgi, taču tēvzeme spēja atveseļoties un uzplaukt par spēcīgu, materiāi nodrošinātu valsti, tika radīta veiksmīga finašu sistēma, ieviesta stabila naudas vienība  - lats -  un sakārtota nodokļu sistēma. Attīstījās lauksaimniecība, rūpniecība un kultūra.

  Tad nāca drūmie okupācijas gadi, kad cilvēki, kas dzīvoja Latvijā, tika iznīcināti un apspiesti, viss, kas iepriekš bija pareizi, kļuva nepareizi, tika mainīta vēsture, un bija jāslavina sveši varoņi. Šis šausmas bija jāpacieš 51 gadu, līdz beidzot Latvijai radās iespēja atkal atgūt savu brīvību. Sadodoties rokās, cilvēki visās Baltijas valstīs miermīlīgi pieprasīja savu neatkarību. Vēlāk gan jauni, gan veci cēla barikādes, lai aizsargātu svarīgas valsts iestādes, tas izdevās, un 1991. gadā Latvijas valsts tiesiskā suverenitāte tika atjaunota. Tagad tikai no pašiem bija atkarīgs, kā veidot savu nākotni un kā nosargāt savu neatkarību. Ar to vien nepietiek, ka mums tā ir, brīvību ir jāmāk nosargāt. Mēs katrs varam to darīt, uzcītīgi iegūstot zināšanas, izgudrojot jaunas lietas, ar prieku darot savu darbu, atbalstot cits citu vai vienkārši uzsmaidot līdzcilvēkiem.

  Aicinu attīstīt mūsu valsts ekonomiku, veicināt pašiem savu ražošanu, izveidojot dzīvotspējīgus uzņēmumus, kas var ne tikai apgādāt savu valsti, bet eksportēt preces uz ārzemēm. Attīstīt lauksaimniecību, lai katrā saimniecībā būtu laba tehnika un izaugtu augstvērtīga un ekoloģiski tīra raža.

  Sakārtosim mūsu izglītības un veselības nozares tā, lai visi, kas vēlas, iegūst pasaulē konkurējošu izglītību un kvalitatīvu medicīnisko aprūpi.

  Mēs visi kopā tiecamies uz augšu un kopā veidojam savas valsts nākotni. Mēs gribam, lai Latvija kļūst vēl labāka un skaistāka vieta uz pasaules, kur dzīvojam mēs un kur dzīvos nākamās paaudzes. Jo vairāk mēs izpratīsim sevi un viens otru, jo stiprāki kļūsim visi kopā.

 Šodien mēs varam apstāties, atskatīties uz pagātni un paceltu galvu doties tālāk. Mēs esam Latvija un tās nākotne.

             Daudz laimes Tev, Latvija !

 Laura Evelīna Kancāne

Ikšķiles vidusskolas 10.kl. skolniece

***

   Esiet sveicināti, dārgie Latvijas iedzīvotāji! Man ir gods sveikt jūs nu jau 100. Latvijas dzimšanas dienā. Šajos 100 gados mūsu tauta ir izaugusi un attīstījusies par kuplu un mīlošu ļaužu saimi, neskatoties uz dažādiem šķēršļiem un pāri darījumiem vēstures gaitā. Visu šīs grūtības cilvēki ir pārvarējuši ar savu dvēseles spēku nepadoties un turpināt ceļu uz priekšu.

   Pirms simt gadiem mūsu tautas cilvēki bija gatavi cīnīties un atdot savas dzīvības par Latviju un tās nākotni. Jau senā pagātnē latvieši pierādīja savu raksturu cīņā pret pāri darītājiem un arī to, ka nekas nevar atņemt cilvēka piederību nācijai un mīlestību pret savu zemi un tās kultūru. Pateicoties šīm bezbailīgajām dvēselēm, mēs varam būt lepni, ka dzīvojam brīvā valstī bez svešas varas uzspiešanas un ar savām nacionālajām vērtībām.

   Kā mūsu valsts lielāko vērtību es izceļu Dziesmu un deju svētkus, kas jau gadiem ilgi ir Latvijas identitātes zīme. Šajos svētkos saliedējas ne tikai latvieši, bet arī citu tautību ļaudis, kopā dziedot, muzicējot un dejojot. Nekur nenotiek šādi brīnišķīgi un ar neaprakstāmām sajūtām apveltīti svētki, kas mudina cienīt un lolot izveidoto tautas kultūru un cēli nest Latvijas vārdu arī ārpus valsts robežām.

   Man ir liels prieks uzrunāt mūsdienu cilvēkus, it īpaši jauniešus, kuri ar savām idejām un motivējošo garu attīsta Latviju labākām nākotnes iespējām. Viņus es pieskaitu nozīmīgākajām tautas vērtībām, jo tikai jauniešu asā un pārsteidzošā domāšana var radīt jaunas un vēl neatklātas lietas, par kurām neviens varbūt pat nespētu iedomāties.

   Esmu pateicīga un lepna par visiem -  gan aizgājušajiem, gan tagadējiem cilvēkiem - , kuri ar saviem darbiem, ieguldījumu un mīlestību valsts un pašu labā ir veidojuši Latviju par mērķtiecīgu un attīstītu valsti. No sirds aicinu jūs nepadoties un nebaidīties turpināt attīstīties tepat, Latvijā, jo labāku un iespējām bagātāku valsti neviens mūsu vietā neveidos, ja to nedarīsim mēs paši ar savu gribasspēku. Veidosim Latviju vēl košāku un laimīgāku, novēlu, lai arī pēc100 gadiem mūsu nākotnes tauta neaizmirstu  dziedāt, dejot un mīlēt savu valsti tā, kā mēs mīlam savus tuvākos - ģimeni.

 ''Dievs, svētī Latviju!''

Elīna Bogdanova

Ikšķiles vidusskolas 10.kl. skolniece

***

Labdien, tauta !

   Šogad Latvijai paliek 100 gadu, un esmu nolēmis neatkārtoties, kā katru gadu, par to, kam esam gājuši cauri, lai atgūtu mūsu brīvību. Jo tas, ko mēs bijām paveikuši, ir patiesi vareni un, šķiet, pat neatkārtojami, bet mēs nevarm dzīvot tikai pagātnē, jo dzīvojam taču tagadnē un skatāmies nākotne.

   Sākšu ar to, ka esmu nepatīkami pārsteigts par to, cik maza ir palikusi mūsu ticība savai valstij un vēlme mainīt to uz labo pusi, jo tikai 55 procenti no balsotspējīgajiem iedzīvotajiem devās un balsoja par to, kas, viņuprāt, būtu labāk valstij, bet kur palika pārējie? Viss, ko es redzu un dzirdu, ir tas, ka mūsu valstī valda korupcija, ka mūsu valsts tiek lēnām izpostīta, ka mūsu deputātiem ir lielāka interese par sava labuma gūšanu, nevis par tautas labklājību, bet, ja ir tik daudz sūdzību, tad kāpēc tikai puse no mums cenšas vērst lietas uz labo pusi?

   Vēl atļaušos arī pieminēt to, ka mūsu tiesu sistēmai tic tikai 34 procenti cilvēku. Mazāk par pusi no valsts iedzīvotājiem tic taisnībai un godīgumam tiesu sistēmā, tikmēr pārējie mūsu valstī nejūtas droši.

  Vēlos, lai jūs pajautājat katrs sev, kad mēs aizgājām pa nepareizo ceļu. Ja agrāk mēs darījām visu, lai būtu brīvi, lai mūsu tēvzeme un tās iedzīvotāji būtu drošībā, lai mūsu pēcnācējiem būtu droša nākotne, tad tagad, kad esam izcīnījuši brīvību, varam paust savu viedokli un veikt izmaiņas, mēs to nedarām, mēs neiesaistāmies, mēs nerisinām problēmas, un daudzi no mums padodas un lido laimi meklēt citur.

 Tad pasakiet, lūdzu, mani mīļie ļaudis, vai mēs darīsim kaut ko lietas labā vai turpināsim nomelnot mūsu pašu tēvzemi? Es ticu, ka varam saņemties labākas nākotnes vārdā un laba diena, lai to sāktu, ir Latvijas 100. dzimšanas diena.

  Izvēle ir mūsu rokās!

Renārs Kondratjevs

Ikšķiles vidusskolas 10.kl. skolnieks

***

Mana tauta, šodien mēs esam sapulcējušies šeit, lai kopā svinētu Latvijas valsts simtgadi. Es nebiju tā, kas cīnījās ierakumos plecu pie pleca ar saviem biedriem, taču manās domās noteikti ir daudzi Latvijas Brīvības cīņu varoņi. Vēlos, lai novērtējam to, ka tieši viņi izcīnīja vietu, kur tagad esam saimnieki, un nosodām tos, kuri, esot pie ''valsts stūres’', savu darbu neveic ar tīru sirdsapziņu, pašaizliedzību un atdevi tautas labā.

            Esot jūsu priekšā šajā cēlajā un svarīgajā dienā, vēlos jautāt: vai jūs priecājaties par to, kāda ir mūsu valsts? Vai tās ir labas mājas jums, jūsu tuvajiem un ģimenei? Vai tas, kāda ir mūsu valsts šībrīža situācija, ir tāda, kādu vēlējās mūsu brīvības cīnītāji? Mums ir iespēja savu valsti veidot tādu, kādu to vēlamies. Valsts ir tauta! Tauta ir valsts! Tas ir nebeidzams loks, kuru izjaukt var tikai tad, ja zūd cerība, ticība un vēlme darīt. Mums ir jābūt pašiem, mums ir jāpastāv par sevi un savu viedokli, jo tāda rīcība veido atbildīgu arī jauno paaudzi. Un tieši jaunieši spēs tālāk attīstīt mūsu Latviju par tādu, kādu to iztēlojās mūsu senči!

            Katrs šeit klātesošais, padomājiet par to, kādas ir jūsu vērtības! Ģimene, draugi, stabila darba vieta, izklaides ? Bet vai novērtējat brīvību kā vērtību? Uzdodot šo jautājumu saviem līdzcilvēkiem, gandrīz visiem tā liekas pašsaprotama. Kā ir ar jums? Vai mēs tik ļoti esam pieraduši pie brīvības un demokrātijas, kaut arī to pirms trīsdesmit gadiem nācās atgūt no jauna, kad Latvija tika ārā no ēnas, kas tajā valdīja? Vai brīvība kā vērtība ir pašsaprotama? Manuprāt, mums visiem būtu vairāk jānovērtē tā, jo tieši brīvība mums ļauj kopt latviskās tradīcijas, veidot notikumus un paust mentalitāti, neierobežojot sevi ne vārdos, ne darbos!

            Es vēlos, lai Jūs uz mani skatāties kā uz vienu no jums! Tikai es, jūs, jūsu vecmāmiņas un vectētiņi, bērni un mazbērni, kopā sadarbojoties, varam valsti izmainīt un izveidot, kādu to vēlamies. Neviens cits, tikai mēs paši! Par atskaites punktu pārmaiņām lai pieņemam mūsu mīļās valsts simtgadi! Kustībā pa attīstības kāpnēm virzīsimies tikai uz augšu, neapstājoties un nepadodoties kritumiem!

          Iedomājieties - vai sabiedriskajā transportā, nokavējot savu izkāpšanas pieturu, paliksiet nepareizajā uz dzīvi? Vai tomēr meklēsiet risinājumu, lai beigās nonāktu īstajā? Tāpat ir ar valsti. Nonākot strupceļā vai pie nelabvēlīga iznākuma, saradīsim ar to, kaut arī būsim nemierā? Domāju, ka nē!

            Es augsti novērtēju, ka varu būt jūsu priekšā, iedvesmojot jūs visus. Paldies vecākiem, kuri ved savas atvases uz Valsts svētku pasākumiem, kuri māca bērnus ieklausīties un vieš viņos saprašanu par to, kas dzīvē ir fundamentālas vērtības. Paldies bērniem un jauniešiem, kuri klausās un sadzird, jūs esat Latvijas nākotne! Paldies senioriem, ka esat gājuši roku rokā ar Latviju gan smagajos, gan priecīgajos brīžos!

           Paldies visiem, ka esat šeit, Latvijā! Lai mums izdodas!

 Linda Rekmane

Ikšķiles vidusskolas 10.kl. skolniece

***

  Labvakar cienījamās dāmas un augsti godātie kungi, labvakar ekselences! Sveicināti, tautieši visā plašajā pasaulē! Šodien ir 18. novembris- Latvijas Republikas 100. dzimšanas diena. Katram latvietim šī diena ir ļoti nozīmīga.

  Svinot šodien mūsu valsts nozīmīgo jubileju, mēs esam pateicīgi saviem senčiem, kuri, būdami Latvijas patrioti, vairāk nekā pirms 100 gadiem ziedoja savas dzīvības mūsu brīvības vārdā. 1918. gada 18. novembrī tika proklamēta  neatkarīga Latvijas valsts. Mūsu valstij šī neatkarība nāca grūti. Latvieši piedalījās smagās cīņās, lai Latvija kļūtu par tādu, kādu mēs to pazīstam šodien - brīva un neatkarīga.

  Atskatoties uz šiem notikumiem, mēs, latvieši, lepojamies ar saviem senčiem un brīvo valsti, kurā dzīvo stipri un vienoti cilvēki. Es lepojos par mūsu tautu, kura kopīgi piedalās Dziesmu un deju svētkos, kopīgi atzīmē dažādus nozīmīgus valsts svētkus un atceres dienas. Mēs, latvju tauta, esam tie, kas padara mūsu valsti vēl stiprāku, krāšņāku un saliedētāku. Tikai kopā mēs varam uzturēt savu valsti skaistu, rūpējoties par tās neatkārtojamo dabu, cienot un godājot mūsu valodu un senču tradīcijas.

  Latvijā dzīvo ne tikai latvieši, bet arī citu tautību iedzīvotāji. Es vēlētos, lai mēs kopīgiem spēkiem izveidojam tādu valsti, kurā katrs iedzīvotājs kļūtu par Latvijas patriotu sirdī, lai ikviens iedzīvotājs ir lepns, sevi saucot par Latvijas pilsoni gan Latvijā, gan ārpus tās, lai katrs iedzīvotājs Latvijā justos kā mājās neatkarīgi no viņa tautības. Mums visiem kopīgi vajadzētu izveidot tādu valsti, kurā valsts lepojas ar saviem iedzīvotajiem un iedzīvotāji lepojas ar savu valsti.

  Mani mīļie tautieši, kopā esam vienoti, tādēļ mīlēsim un cienīsim viens otru! Mūsu valodā ir spēks, mūsu dejā ir spēks, mūsu dziesmā ir spēks! Dievs, svētī Latviju!

 Emīlija Veide

Ikšķiles vidusskolas 10. kl. skolniece

***

    Sveicināti, Latvijas valsts iedzīvotāji!

    Šodien, 2018. gada 18.novembrī, ir diena, kad varu jūs visus sveikt Latvijas 100 gadē! Neskatoties uz liktens sagādātajām grūtībām, mēs spējām un spēsim sadoties rokās, ar smaidu sejā un augsti paceltu galvu doties uz priekšu.

   Pavisam iespējams, šobrīd mēs nevarētu lepni stāvēt šeit plecu pie pleca un baudīt šo brīvības smaržu, ja ne mūsu vecvectēvi un vecvecmāmiņas 1918. gada 18. novembrī nebūtu uzdrošinājušies pasludināt Latvijas valsti. Aicinu ikvienu no jums – stāstiet par viņiem saviem bērniem un mazbērniem, draugiem un radiem, lai šie diženie cilvēki nekad netiktu aizmirsti - lai mūsu vēsture netiktu aizmirsta! Mūsu valsts lielākā vērtība ir brīvība - sargāsim to , lai vēl pēc 100 gadiem mūsu pēcteči ar tādu pašu lepnumu sirdīs, kā mēs šodien, pieminētu šo datumu.

   Vēlos pateikties un slavināt ikvienu no jums, tautieši, par jūsu izturību un nebeidzamo ticību! Mēs spējām saņemties grūtos brīžos un nenoliekt galvas. Mēs spējām pasniegt roku grūtībās nonākušajiem, un es ticu, ka spēsim to arī turpmāk. Mēs katrs esam citāds,  taču mūs vieno neizskaidrojama saikne. Saikne, ko jūtam Dziesmu svētkos, kopīgi izdziedot mūsu priekus un bēdas, saikne, ko izjūtam, kad nejauši saskrienamies uz ielas vai kad kopā izdejojam latviešu tautas dejas, un,  jāatzīst, lai vai kur mēs dotos – vienmēr zinām, ka mūs gaida mājās – Latvijā.

   Lai gan esam maza tauta, apzināmies, ka kopā mēs varam visu, ir tikai tam jānotic. Tautieši, mēs spējam lielas lietas! Kā simbols tam ir mūsu sarkanbaltsarkanais karogs, zem kura mēs patriotiski stāvējām , stāvam un stāvēsim. Tas vienmēr mums atgādinās par mūsu grūto un skarbo vēsturi, taču neļaus atmest ar roku mūsu diženajai nākotnei, kas mūs vēl gaida.

   Aicinu jūs neaizmirst citam citu, mūsu vēsturi un vērtības. Rūpēsimies un palīdzēsim viens otram! Mums vajag saglabāt šo sajūtu mūžīgi – šo spēku un mīlestību, kas virmo mums visapkārt. Tikai kopā mēs varam visu, un tikai vienībā ir mūsu spēks!

    Dievs, svētī Latviju!

Megija Siliņa

Ikšķiles vidusskolas 10. kl. skolniece