17. jūnijā Latvijas Universitātes Botāniskā dārza pasākumu telpā “Šķūnis” notika Latvijas Gada skolotāju salidojums ar mērķi atskatīties uz aizvadīto mācību gadu un gūt jaunas idejas par to, kā kopīgi veidot stiprāku, atbalstošāku vidi skolā. Salidojuma dalībniekiem bija iespēja noklausīties iedvesmojošu personību stāstus, piedalīties domu apmaiņā un sapazīties citam ar citu.
Salidojumu atklāja LU rektors Gundars Bērziņš, savā uzrunā ieskicējot pasākuma caurviju tēmu – mākslīgā intelekta iespējas un apdraudējumus, kā, piemēram, cilvēku atradināšanās no radošās jeb “ārpuskastes” domāšanas, kas ir nepieciešama kā eksaktajās, tā humanitārajās jomās.
Mārīte Seile, LU Studiju inovāciju nodaļas vadītāja turpināja MI tēmu, daloties savās pārdomās un iespaidos par apmeklēto grupas ABBA Voyage avataru koncertu Londonā.
Profesore Zanda Rubene, LU Doktorantūras skolas direktore, runāja par izglītības dažādajiem
aspektiem un akcentēja parametrus, kādai jābūt izglītībai, lai tā patiešām nodrošinātu izaugsmi, uzsverot, ka nozīmīgāka par pašu studenta vai skolēna darbu, kur nav izslēgta MI klātbūtne, ir tā aizstāvēšana un refleksija, kā arī atgādināja, cik nozīmīga ir rakstīšana ar roku, mācīšanās no galvas, un savu runu noslēdza ar K.P. Līsmana teikto: “Izglītots cilvēks māk lasīt grāmatas tā, ka tās viņu maina.”
Savukārt Andrejs Vasiļjevs, valodas tehnoloģiju uzņēmuma “Tilde” līdzdibinātājs, pievērsās vecajai un jaunajai izglītības paradigmai – no cilvēka sagatavošanas darba tirgum jeb cilvēka kā kapitāla uz cilvēka paša uzplaukumu un izaugsmi, tā unikālo spēju attīstību, līdz ar to arī sabiedrības uzplaukumu, tāpat arī uzsvēra mūsdienu sabiedrības ekoloģiskās, sociālās un garīgās problēmas.
Zaiga Pūce, LU fonda izpilddirektore, iepazīstināja pasākuma dalībniekus ar Latvijas Universitātes fonda iespējām atbalstīt gan studentus, gan skolēnus, gan skolotājus un akcentēja mecenātisma un ziedojumu nozīmi izglītības atbalstam.
Inga Pāvulas, supervizores , izglītības ekspertes, vadībā pasākuma dalībnieki reflektēja par to, kāds bijis aizvadītais mācību gads katram personīgi, par ko ir bijis gandarījums, kādi bijuši izaicinājumi un grūtības, ko varēja darīt labāk, kāds aizvadītais mācību gads ir bijis savā skolā un arī valstī kopumā, izmantojot atslēgas vārdus: turpināsim ..... , uzsāksim ........ , atteiksimies ....... .
Eksperte uzsvēra, cik šajā futūristiskajā laikmetā ir svarīgi salēnināt laiku sevī, ieskatīties pasaulē un sevī dziļāk un lēnāk.
Noslēgumā profesors Mārcis Auziņš, LU padomes priekšsēdētājs, runājot par to, kā rast mieru nemierīgos laikos, izvērsa divas atziņas: precīzi domāt jeb saprast pasauli un patiesi just jeb izprast cilvēku, pirmkārt, sevi. Jo izglītotāks ir cilvēks, jo abstraktāk viņš spēj domāt. Un, pievēršoties mācību procesam skolā, akcentēja humanitārā un eksaktā virziena saistību un vienotību, nevis dalījumu, uzsverot, ka cilvēkam taču ir jādzīvo ar abām kājām, nevis jāklibo.
Pasākumā uzstājās Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas jauktais koris diriģenta Edgara Vītola vadībā ar vairākām dziesmām no Skolēnu dziesmusvētku repertuāra, muzikāli un emocionāli paceļot auditoriju nedaudz virs zemes.
Noslēgumā skolotājiem bija iespēja savstarpēji komunicēt un nesteidzīgā pastaigā apbrīnot LU Botāniskā dārza dobēs saziedējušo skaistumu.
Personīgs paldies Ikšķiles vidusskolas vadības komandai, skolēniem, skolas absolventiem un vecākiem par manas kandidatūras izvirzīšanai Latvijas Gada skolotāja balvai! Paldies Mārītei Seilei, LU Studiju inovāciju nodaļas vadītājai, par balvas ierosināšanu un rūpēm par to, lai tā nepaliktu tikai kā vienreizējs pasākums laureātiem, bet turpinātos dažādos izglītojošos pasākumos, intervijās, pieredzes stāstos un cita veida pēctecībā. Balvas iegūšana ir prieks un gandarījums, taču arī pienākums un vēstījuma nodošana skolotājiem – iespējamajiem nākamajiem balvas nominantiem, kāds var būt ikviens skolotājs, kurš strādā ar degsmi un no sirds!
Zane Bēķe
