Šoreiz direktors nevarēja būt klātesošs pasākumā, tāpēc tika nolasīta viņa uzruna:

"Godātie 12. klases skolēni, kolēģi, vecāki un vecvecāki, draugi!

Šovakar domās esmu pie jums – kaut arī neesmu klāt, taču jūtu tādu pašu priecīgo satraukumu un sirsnību, kas arvien pilda mūsu – Ikšķiles vidusskolas Žetona vakaru. Dzīve dažreiz sagādā negaidītus pagriezienus, taču tie nevar apturēt mani no tā, lai domās būtu ar jums šajā īpašajā notikumā.

Es redzu kā katrs gredzens, ko jūs saņemsiet, ir atšķirīgs, gluži kā jūsu individuālās personības; kā tie svarīgi iegulst jūsu rokās, jo katrs nes sevī gūtās zināšanas un prasmes; kā jūsu acis iemirdz, atceroties visus tos nozīmīgos brīžus, kas atveduši pie šodienas – Ikšķiles vidusskolas abiturienta Žetona gredzena saņemšanas.

Šie gredzeni ir apliecinājums, ka viss, ko šajā skolā esat iemācījušies, turpmāk paliks ar jums, apliecinājums, ka mēs – skolotāji, vecāki un es – arvien būsim jūsu balsts, apliecinājums, ka jūsu vārdi ir arvien ierakstīti mūsu skolas vēsturē.

Lai šie gredzeni jums vienmēr atgādina par skolotājiem, kas jums sniedza zināšanas un prasmes, par vecākiem, kuri jums ticēja, par jūsu izturību un pacietību grūtajos brīžos.

Ar lepnumu, sirsnību un domās par jums es vēlos personīgi apsveikt katru, un teikt: “Es lepojos ar ikkatru no Jums!”

Jūsu skolas direktors Vladimis Samohins