Aktuāli!

Paldies visiem par šo mācību gadu!

Spēku un neatlaidību tiem, kam vēl kārtojami darbiņi pagarinātajā gadā!

Direktores sveiciens skatāms šeit.

 

 

Notikumi

Sveču laiks Ikšķiles vidusskolā
2013-01-28

„Kurš ir sveču mēnesis?” tā mūsdienās varētu jautāt ne viens vien.

Februāris. Senie latvieši tad svinēja Svecaini jeb Sveču dienu, jeb Grabenīcu, jeb
Ziemas Māras dienu, jeb Vēja vai Govju dienu... Tas bija tik sen, kad cilvēki vēl
nepazina ne pulksteni, ne kalendāru, ne elektrību. Toreiz laiku noteica pēc saules,
mēness un zvaigznēm. Vajadzēja kaut kā iezīmēt ziemas vidu, tā radās Sveču diena,
kuru svinam 2. februārī.

Ikšķiles skolas muzejā gatavošanās šai dienai sākās jau laicīgi, jo bija jāizziņo
sagatavošanās darbi – jālej sveces, jātaisa svečturi, jāmeklē mīklas, sakāmvārdi un
dzejoļi par sveču tēmu.

Sākumskolas pedagogi sveces tēmu kā vadmotīvu ir ietvēruši latviešu valodas
nedēļas pamatā: bērni sacerēs dzejoļus par sveci, minēs mīklas, mācīsies ticējumus,
pētīs sveču liešanas paradumus. Tā radīsies zināšanas par mūsu senču dzīvesveidu,
par folkloru.



Dekoratīvās noformēšanas pulciņa dalībnieces lej sveces skolotājas Daces Ozolas Krastiņas vadībā.

Ikšķiles vidusskolā darbojas dekoratīvās noformēšanas pulciņš, un tā vadītāja
skolotāja Dace Ozola – Krastiņa ir iecerējusi Sveču dienu sagaidīt ar pulciņā pašu
skolēnu izgatavotajām svecēm, kuras pēc tam varēs apskatīt skolas muzejā. Ir
paredzēts arī sveču lējējus apbalvot un paklausīties viņu stāstus par sveču gatavošanu.
Kādas tik krāsas, formas un smaržas sveces neesam redzējuši! Bet ko mēs paši
varam un protam izgatavot? Kas ir viena pati svece bez svečtura? Par to arī esam
padomājuši. Skolotājs Aivars Birkmanis skolas darbnīcā ar zēniem jau laikus
pievērsies svečturu gatavošanai, tagad labāk nostrādātie un skaistākie svečturi
muzejā jau gaida sveces, lai varētu ar tām dižoties un priecēt apmeklētāju acis un
sirdis.



Sveces sākotnēji gan pildījušas tikai apgaismošanas funkcijas; Sveču dienā lietās
sveces degušas visgaišāk un ilgāk. Sveču lējējiem jāstrādā ar priecīgu prātu, jo
dusmīgu darinātāju sveces deg sprakšķot un ar tumšu liesmu. Tātad – Sveču diena
bijusi gaidīta kā jauka gaismas diena, kā svētki.

Kāpēc tad arī mums šodien to neatzīmēt un neakcentēt? Tas nekas, ka vakaros
nesēžam pie sveču gaismas. Svecei mūsdienās ir daudzas citas funkcijas: bez svecēm
neiztiekam nevienā svinīgā pasākumā, sveces pozitīvo enerģiju izmantojam pat
ārstniecībā, relaksācijā, sveces kā gaismas simbols mūs aicina mācīties un skolā krāt
sevī gara gaismu.

Pēc dabas parādībām Sveču dienā senie latvieši paredzēja laika apstākļus pavasarim
un vasarai, un to mēs varam darīt arī mūsdienās. Tātad – ja Sveču dienā (2. februārī)
būs silts un saulains laiks, tad būs agrs pavasaris, ja pilēs pažobeles, tad būs jauks
pavasaris, ja laiks būs skaidrs un saulains, tad būs vēl daudz sniega, taču būs silts
maijs un gaidāms labs ražas gads. Lūk, vēl viena prasme– mācīsimies paši noteikt arī
laiku pēc dabas parādībām!

Sveču un svečturu darinātājus Ikšķiles vidusskolas muzejā sveiksim Sveču mēneša
otrajā piektdienā

(8. februārī), bet visa mēneša garumā skolēni, vecāki un arī ciemiņi varēs apskatīt
ekspozīciju par svecēm un svečturiem, kā arī iepazīties ar sveču darināšanas vēsturi,
tradīcijām, pielietojumu mūsdienās.

Paldies tiem vecākiem, kuri palīdzēja saviem bērniem mājās sveču liešanas procesā!

Muzeja vadītāja, pedagoģe Anna Indāne