Aktuāli!

Paldies visiem par šo mācību gadu!

Spēku un neatlaidību tiem, kam vēl kārtojami darbiņi pagarinātajā gadā!

Direktores sveiciens skatāms šeit.

 

 

Notikumi

Tūrisma diena 2013
2013-10-01

 

1.d klase (Audinātāja: Sarmīte Krūmiņa)

 Maršruts: Ikšķiles vidusskola - bērnudārzs "Urdaviņa" - "Rūberts" - Ikšķiles luterāņu baznīca.

Diena iesākās ar nelielu lietu, bet bijām gatavi doties pirāta dārgumu meklējumos. Jau klasē saņēmām pirmo vēstuli. Tajā bija norāde, ka jāmeklē māja, kurā dzīvo vislielākais Ikšķiles kaķis. Protams, visi zināja, ka tas ir bērnudārzs "Urdaviņa" Mūs sagaidīja Inese.Viņa atpazina bijušos draiskuļus. Pie Urdiņa saņēmām darba lapas, no kurām skolā varēsim izgatavot jauku kaķēnu-atmiņai no bērnības laika.


Nākošā vēstule norādīja virzienu uz saldo mājiņu, kurai blakus ik pa brīdim atpūšas kāds vilciens. Noskaidrojām, ka vilcienu atpūtas vieta ir stacija, bet saldais namiņš "Ruberts". Mūs laipni uzņēma un pacienāja ar siltu tēju un gardiem pīrādziņiem- ņam,ņam!
Pirāts tālāk norādīja uz sportistu iecienītu vietu. Tur mēs nodziedājām dziesmu un tikai tad ieguvām nākošo norādi.


Pirāts turpināja rakstīt, ka vēl nekas nav galā. Vēl jāveic garš ceļš un jāmeklē ēka, kur katru svētdienu no rīta zvana zvani. Tā mēs nokļuvām pie Ikšķiles luterāņu baznīcas. Apskatījām Roberta Kulpes sarīkoto izstādi par tautastērpiem un Dziesmusvētku nozīmītēm. Arī mācītājs Dzintars mūs laipni uzaicināja iepazīties ar baznīcas telpām. Bērniem visu laiku bija ko jautāt!


Pēc tam caur tuneli nokļuvām parkā. Nākošā norāde vēstīja, ka jāmeklē mūri, pie kuriem visvairāk dzied un dejo. Tur mūs sagaidīja pat vairākas vēstules. Viena bija paslēpusies zem krūma ar oranžām un nedaudz skābām ogām.
Un tad..pēdējā norāde! Kā mēs meklējām! Beidzot...pirātu dārgumu lāde ar zelta monētām! Pārsteigums un prieks!
Lietus jau sen vairs nelija. Ar sārtiem vaigiem un līksmu noskaņojumu devāmies uz skolu.
Paldies mūsu klases aktīvajām māmiņām par jauko ceļojumu! Paldies visiem, kuri mūs sagaidīja un dāvāja prieku!

1.d klases audzinātāja Sarmīte Krūmiņa.

 

1.a klase (Audinātāja: Līga Kalniņa)

Vai ticat, ka Elkšņu mežā dzīvo Rūķi? Nē? Mēs, 1.A klase, gan ticam, jo viņu esamību izjutām.

          Tas notika tā: piektdien, 27. septembrī, pēc otrās stundas, kad debesis palika gaišākas un lietus vairs nelija, devāmies pārgājienā uz mežu. Gājām pa to pašu meža ceļu pa kuru Ikšķiles bērni kādreiz kājām gāja uz Elkšņu skolu. Ieejot mežā, runājām, ka tagad mēs esam ciemos un, ka nepareizs ir teiciens, ka mežā var ļoti skaļi uzvesties. Tā taču ir māja daudzām dzīvām radībām! Mēs to sapratām un ievērojām.


          Bērniem bija jābūt ļoti vērīgiem, jo jāpamana rūķu izliktās norādes! Ja norāde, tad kaut kur jābūt arī vēstulei! Un lūk, mazā bērziņā piestiprināta maza, zaļa plastmasas eglīte! Zem izgāztas saknes atradām vēstuli un izpildījām pirmo Rūķu uzdevumu! Pēc kāda laika atradām otro Rūķu vēstuli: jādzied rudens dziesma! Tikko skaisti nodziedam par vāveres un eža darbiem rudenī, dzirdam troksni. Nu protams - Mārcis iesaucas – tie ir Rūķi! Vēstulē taču bija rakstīts, ka viņi tepat būs un dzirdēs!


          Tas gan bija pārsteigums! Vairāki bērni pat teica, ka Rūķus pamanījuši aiz kokiem!

          Un lūk, atrasta arī trešā eglīte un vēstule! Uzdevums ļoti aizraujošs – jāatrod paslēpta manta! Meklējam, meklējam, meklējam.... . Paldies mūsu Dianai! Izrādās, ka jāskatās ne tikai zem kokiem, saknēm, sūnām, lapām, bet jāpaceļ acis arī uz augšu! Paslēptā manta karājas priedes zarā virs mūsu galvām! Spriežam: kā tie Rūķi tik augstu varēja pakārt sainīti? Droši vien uzkāpa viens otram uz pleciem, vai arī viņiem bija trepītes...


          Izrādās, ka sainītī ir dažādu augļu konfektes!

          Bet kas tad tas? Pa ceļu mums tuvojas sarkans busiņš! Rūķu šoferītis mums atvedis pusdienas! Jā, svaigā gaisā gan labi garšo!

          Dodoties atpakaļceļā pamanījām, kādu postu mežam var nodarīt viesulis! Sapratām, ka lielā vējā mežā atrasties ir ļoti bīstami.

          Ik pa brīdim uzspīdēdama, mūs sveica saulīte! Cik tad košās krāsās iemirdzējās lapu koki; kļavas, bērzi, apses, liepas! Cik jauks ir tāds kopīgs pārgājiens!

 

1.A klases audzinātāja Līga Kalniņa

 

1.c klase


1.b klase 

27. septembra rīts bija lietains un vēss. 1. b klases skolēni pārgājienā nedevās, bet gan čakli mācījās. Ap pulkstens vienpadsmitiem lietus rimās un klase devās uz skolas sporta stadionu, kur spēlēja dažādas spēles un rotaļas. Izpriecājušies un izspēlējušies skolēni devās mājās. Žēl, ka sliktie laika apstākļi neļāva 1. b klases skolēniem doties pārgājienā pa Ikšķili, taču klase plāno savu iecerēto maršrutu realizēt citreiz!

 

Ikšķiles vidusskola, Laura Salnāja, 2013./2014. m. g.


2.b klase (Audinātāja: Santa Kamša)

Lai arī piektdienas rītā laikapapstākļi nebija iepriecinoši un, mēs nolēmām palikt skolā un mācīties, tomēr ap desmitiem lietus bija pierimis un ,vēlme apskatīt un parādīt skaistas vietas Ikšķilē vilināt vilināja. Tā nu arī mēs- 2.b klase ,ar nelielu laika nobīdi, devāmies pārgājienā "Iepazīsti Ikšķili!" Ceļā piefiksējām 12 ielu nosaukumus, kurus, atgriežoties skolā, mēģinājām atcerēties un pierakstīt. Visus izdevās atcerēties tikai vienam skolēnam, bet, toties, divas meitenes pa ceļam sacerēja dziesmu, iekļaujot tajā ielu nosaukumus, lai vieglāk būtu paturēt tos prātā. Gala rezultātā pārgājiens izdevās, par ko visiem bija liels prieks!

 

2.a klases  Tūrisma dienas pārgājiens.


2.c klases pārgājiens

Vai iesim pārgājienā? Jā, bet ko tad mēs darīsim?

Tiekoties pie " C" burta pretī klases logiem pļaviņā, saprotam, ka laikam nav ne vainas, ja līdz paņemts labs garastāvoklis.

Mūsu maršruts - Skolas iela - Dzlzceļa iela - ciemos pie Natālijas.

Dzezceļa iela - Kārļa iela - ciemos pie abām Evelīnām.

Kārļa iela - Zīļu iela - ciemos pie Simonas.

Zīļu iela - Riekstu iela - ciemos pie Sāras.

Riekstu iela - Priedaines iela - ciemos pie Gabrielas Silvas.

Priedaines iela - Skolas iela - ciemos pie Jurija un Ērikas.

Saulīte, redzot, ka braši soļojam un vērojam astoņu klasesbiedru ceļu uz skolu un no tās uz mājām, paver mākoņu segu un silti uzsmaida mums.

2.c klases skolēni un audzinātaja Velga, piepalīdzot bibliotekas skolotājai Anitai.


 

2.d klase

2.d klase devās pa Ikšķiles ielām apskatīt interesantus ielu nosaukumus. Gājām pa Dīķa ielu, Bumbieru un Čiekuru ielu.
Apskatījām sv. Meinarda pieminekli un vietu, kur tiek celta katoļu baznīca. Aizgājām līdz Ikšķiles novada pašvaldībai. Daudzi klases bērni šajā dienā uzzināja, kur tā atrodas.
Pa ceļam bija interesantas sarunas un draiskošanās.


3.b klases  Tūrisma dienas pārgājiens.

 27.septembra rīts pienāca lietains, tomēr bijām priecīgi,jo paredzēts doties pārgājienā uz Ikšķiles karmelīšu klosteri. Pārgājienā gājām kopā ar 3.d klases skolēniem.


Klosterī mūs laipni sagaidīja  un visu parādīja māsa Letīcija. Uzzinājām,ka šeit nav tikai klosteris, bet ir arī baznīca, iekšējais pagalms ar aku, dārzs. Bērniem radās ļoti daudz jautājumu par dzīvi klosterī. Bija interesanti apskatīt telpas, kur klostera māsas strādā, mācās, kur notiek viņu ēdienreizes.


Tikšanās bija ļoti sirsnīga. Jutāmies gandarīti par iespēju paviesoties  Ikšķiles klosterī.

                                                3.b klases audzinātāja S.Narvaite

 

3.d klase (Audinātāja: Irena Ivčenko)

27.septembra rīts bija nemīlīgs un lietains, tomēr mēs nolemām dotie spargājienā pa Ikšķili. Mūsugājiema mērķis bija apskatīt Karmelitu klosteri un baznīcu Ikšķilē. No skolas līdz galamērķim mēs gājām 35-40 minūtes.
Kad nonācām līdz klosterim, ievērojām durvīs stāvam jauku un smaidīgu klostera māsu Letīciju
Viņa laipni mūs aicinaja iekšā. Māsa Letīcija parādīja baznīcu un aicināja tālāk. Mums bija iespēja iepazīties ar šo neparasto celtni un māsu dzīvi klosterī.
Visi bijām ļoti apmierināti ar redzēto un dzirdēto. 

 

3.a klase (Audinātāja: Solvita Zirne)

Tūrisma diena.

Nu jau vairākus gadus mēs – 3.a klase –Ikšķili iepazīstam pārgājienu dienā.Citus gadus esam devušies uzzināt kur dzīvo katrs mūsu klasesbiedrs, pa ceļam apskatot interesantākās Ikšķiles vietas. Šogad devāmies uz baznīcu, muzeju un Zentas Ērgles māju.

Tā kā rīts bija ļoti vēss un lietains, sākumā domājām, ka pārgājiens nenotiks.Taču vēlāk nolēmām tomēr tajā doties.Vispirms mēs devāmies uz skolas muzeju.Tur Anna Indāne mums stāstīja par rakstnieci Zentu Ērgli un parādīja viņas sarakstītās grāmatas un vēstules. Tā kā mūsu klases bērniem patīk lasīt, daudzas grāmatas mēs jau zinājām, taču bija interesanti ko un kā par tām stāsta skolas muzeja darbiniece, latviešu valodas skolotāja.

Tālāk mūsu ceļš veda uz Ikšķiles ev.lut.baznīcu.Baznīcā mūs sagaidīja mācītājs Dz.Laugalis.Viņš mums pastāstīja kas ir kas baznīcā, kam tas domāts un izrādīja baznīcas iekštelpas.Baznīcas 1.stāvā bija izstāde.Tā bija Dziesmusvētku vēstures kolekcija, kuru izveidojis svētku dalībnieks Roberts Kulpe.Viņš pats mums rādīja nozīmītes un stāstīja par tām.Vēl mēs apskatījām tautastērpus.Un mums bija jāraksta atsauksmju grāmatā kāds novēlējums vai arī kaut kas par izstādi.

Kad izgājām no baznīcas , pēkšņi uzspīdēja saule, bija kļuvis siltāks.Tālāk mēs devāmies pie Meinarda pieminekļa.Tur muzeja darbinieki mums pastāstīja par pašu Meinardu un viņa darbību Latvijā – precīzāk Ikšķilē.Pie pieminekļa mēs satikām ceļam strādniekus, kuri ceļ jauno Ikšķiles katoļu baznīcu.Viņi mums pastāstīja, ka šobrīd liek baznīcas pamatus, bet pavasarī varēs turpināt tālāk celt tieši baznīcu.Mums bija interesanti to visu klausīties.

Tālāk mēs gājām uz rakstnieces Zentas Ērgles māju.Pa ceļam mēs pārrunājām ielu nosaukumus un to izcelšanās vēsturi.

Zentas Ērgles mājā mēs apskatījām, kā rakstniece izplānojusi savu māju un dzīvojusi, dārzā izpētījām kas tur aug, skolotāja ļāva katram paņemt pa 1 ābolam.

Tālāk mēs gar Ikšķiles vecajiem kapiem devāmies atpakaļ uz skolas pusi, pa ceļam piestājām pie pieminekļa, kas veltīts jauniem puišiem, kas cīnījušies par Latvijas brīvību.

Tad mēs gājām atpakaļ uz skolu, jo bijām arī nedaudz nosaluši.Klasē mēs dzērām siltu tēju un paēdām.

Mums šis pārgājiens ļoti patika.Klasē pat bērni ierosināja balsot, kura paticis pārgājiens – tam jāpaceļ roka.Visi pacēla rokas !!Pārgājiena diena bija forša.

Paldies skolotājai Solvitai Zirnei!

3.a klases skolniece Estere Mitjkova


 

 

4.c klase (Audinātāja: Aija Katkovska)

   Dienas sākums nelikās daudzsološs un pārgājienam atbilstošs, bet Rudens tomēr apžēlojās un pl.10.20 4.c klase varēja sākt savu pārgājienu.

Liels bija bērnu izbrīns, kad pārgājiena laikā apskatē tika iekļauti  Ikšķiles Vecie kapi, kur ir ne tikai visiem labi zināmais E.Laubes piemineklis Pirmā pasaules karā kritušajiem, ko regulāri apmeklējam arī ikgadējā Lāpu gājiena laikā Lāčplēša dienā, bet arī Zvanu tornis ar, ja pareizi saskatījām,- 1918.gadā veidotu zvanu.

Ceļš turpinājās uz Daugavas pusi, kur varējām vērot upes nemierīgos ūdeņus un notiesāt gardās pusdienmaizes, ko dāsni un tālredzīgi bija sarūpējušas skolas virtuves darbinieces. Paēdis latvietis taču ir laimīgs latvietis!

Atjaunojuši enerģiju, pa dambi aizgājām līdz vietai, kur varējām nofotografēties uz tālumā esošās vecās baznīcas fona.

Protams, upes ūdens, viļņu čalas un vēsais rudens rada drebuļus, tāpēc raitā solī uzkāpām Sudrabkalnā, ko ikšķilieši mīļi sauc par "ķirsīti", jo tas atrodas Ķiršu ielā. Kalna galā neviens vairs nesūdzējās, ka būtu nosalis, visiem bija karsti! Mūs lutinot, nelija ne brīdi, pat saulīte šad tad parādīja savu smaidīgo vaigu.

Pa ceļam uz skolu nolēmām apmeklēt 800-gades parku un tad jau arī skola bija kā ar roku sasniedzama.

Mēs, noguruši, bet laimīgi, pusotru stundu aktīvi baudījuši Ikšķili un rudeni, nonācām pie secinājuma, ka nekur nav tik labi kā mājās!

Jūs jautāsiet, ar ko beidzās mūsu ceļojums? Jūs kļūdāties, tas nebeidzas, mēs esam tikai ceļa sākumā, mūsu dzīves ceļojums vēl tikai sākas, mēs kāpsim augstāk un augstāk un iesim tālāk, neapstājoties pie pirmajām grūtībām vai nelabvēlīgiem laika apstākļiem!

 

Plānojot nākamo pārgājienu,

                                   4.c klases audzinātāja Aija Katkovska

 

4.a klase (Audinātāja: Ievu Radziņu - Sproģi)

Lai arī piektdienas rītā lija lietus, mēs Ikšķiles vidusskolas 4. a klase, 27. septembrī kopā ar skolotāju Ievu Radziņu - Sproģi devāmies pārgājienā pa Ikšķiles novadu. Pārgājiena mērķis bija apskatīt dažu ievērojamo cilvēku dzīvesvietas, kas atrodas Ikšķiles novadā.Mūsu klases pārgājienam pievienojās arī klases biedrenes Tīnas mamma - Aija Karlsberga, kas pārgājiena laikā papildināja skolotājas stāstījumu ar savām zināšanām par Ikšķiles novadu. Pārgājiena sākumā devāmies no skolas uz doktorāta pusi - Strēlnieku iela. Tur tieši pretī atrodās vecā bērnu bibliotēkas ēka un blakus šai ēkai dzīvo mūsu krievu valodas skolotāja Elza Daukšte. Nākamais apskates objekts bija bērnu vokālā ansambļa „Dzeguzīte” mākslinieciskās vadītājas Dailas Martinsones dzīvesvieta. Šķiet dažam šis vārds bija svešs, bet Tīnas mamma Aija, nodziedot šī ansambļa izpildīto dziesmiņu, atgādināja mums par kādu ansambli un viņa vadītāju ir stāsts.


Tālāk devāmies uz Rožu ielu, kur dzīvo Ikšķiles vidusskolas direktores mamma, uzzinājām, ka viņa arī ir gana spilgta personība, jo ir bijusi, kādreiz esošā bērnudārza „Daugaviņa” vadītāja, un ka viņai piemit īpašas spējas dziedināt cilvēkus.

Mūsu ceļš turpinās pa Ganu ielu uz Ziedu ielu, kur dzīvo grupas „Bet, bet” ģitārists U.Tirzītis, te atkal palīdzēja Tīnas mamma nodziedot melodiju no šīs grupas repertuāra.

Tālāk devāmies uz Zentas Ērgles dzīvesvietu. Interesanti bija uzzināt, ka Z. Ērgle bija arhitekte un rakstniecībai pievērsusies dzīvojot Ikšķilē. Tad turpinam doties pa Daugavas prospektu uz priekšu līdz Noras Ikstenas mājai. Nora Ikstena ir viena no slavenākajām mūsu paaudzes rakstniecēm, un kura ir mācījusies arī Ikšķiles vidusskolā.

Ceļs turpinās uz Raudas ielu, kur dzīvo kordiriģents Juris Kļaviņš, kurš 2013. gada dziesmu svētkos bija goda virsdiriģenta statusā un pašlaik ne tikai ir pasniedzējs Mūzikas akadēmijā, bet arī Rīgā vada kori „Jubilate” un Ikšķilē vada sieviešu vokālo ansambli „Nona”.

Turpinām ar garāku gājienu uz J. Kugas māju. Pa ceļam kāds vīrs mūs pacienāja ar āboliem. Tie bija tik garšīgi! Un skolotāja minēja, ka nu arī šis dāsnais vīrs būs ievērojams, jo mūs visus pacienāja ar āboliem un mēs ilgu laiku viņi visi atcerēsimies. Tā arī ir!

Nokļuvuši līdz Kugas mājai uzzinām cik ievērojams un nozīmīgs šis cilvēks ir mūsu novadā - scenogrāfs, altāra gleznas gleznotājs un vienkārši izcils mākslinieks. Netālu no viņa Ābolu ielā dzīvoja Oļģerts Ābelīte - grafiķis. Ceļš ved tālāk uz Ievu ielu garām vecajam doktorātam. Klasesbiedrene Tīna stāsta, jo viņa blakus dzīvo, ka šo māju labprāt bieži glezno jaunie studenti no mākslas akadēmijas vasaras plenēros.

Mūsu nākamais pietura punkts ir pie klasesbiedrenes Terēzes- nelielai pusdienu pauzei, jo esam noguruši no lielo attālumu veikšanas. Kad esam atpūtušies dodamies ceļā pa Ozolu ielu, kur ejam garām juvieliermākslinieku - rotkaļu Karlovu mājai. Mūsu gājiens aptājas Ozolu ielā pie mākslinieku Villerušu mājas. Skolotājas stāstījums pie mākslinieku mājas, šķiet, ir ieinteresējis mājas saimniekus, jo pagalmā parādās māksliniece Dagmāra Villeruša, kura mūs visus aicina iekšā. Mēs tiekam iepazīstināti ar vērtīgiem mākslas darbiem un vērtīgu bibliotēku un stāstiem par dažādām senām lietām.

Sasildījuši degungalus dodamies ceļā uz tēlnieka J. Karlova dzīvesvietu, kurš veidojis un joprojām veido dažādus pieminekļus un uzzinām, ka no viņa veidotajiem tēlniecības darbiem kāds atrodas arī Ikšķilē.

( Pie stacijas-Teodoram Nettem)

Nu jau ceļš ved mūs uz skolu, tikai vēl viena māja, tā ir mūsu klasesbiedra Bruno vectētiņa zinātnieka Ivara Kalviņa māja, viņš ir zāļu „Mildronāts” izgudrotājs, kā arī ir dažādu citu zinātnisku pētījumu autors. Mūs sagaida I. Kalviņa meita Inga Kalviņa - Silva. Nedaudz paciemojušies pie Kalviņa meitas un mūsu klasesbiedra Bruno, dodamies uz skolu. Un kopīgi secinām, ka mums šis pārgājiens ļoti patika, un mums pat nav ienācis prātā, kā Ikšķilē dzīvoja, dzīvo tik daudz slaveni un interesanti cilvēki! Varbūt arī mēs tādi kādreiz būsim!

 

4. klases skolēni: Tīna Voldiņa

Terēze Teibe

Armands Vecrinks

Tīna Karlsberga

Lote Kivilande

Džūna Auzarēja-Auzere

Ance Lipovska

Kristiāna Līva Griščenko

 

4.b klase 


 

7.a un 7.b klase (Audinātājas: Zane Bēķe un Inese Lubecka)

 Maršruts: Ikšķiles vidusskola - pludmale - laivu piestātne Zemturu ielas galā - Elkšņu skola.

Sk. Zane: Šāda veida pasākumi ir vajadzīgi, jo tie palīdz izzināt dzīvi ārpus mācību stundas, attīsta dažādas prasmes, saliedē kolektīvu gan tiešā, kā tas iznāca šoreiz, gan pārnestā nozīmē, ir labi un lietderīgi pavadīts laiks un dažkārt dod daudz vairāk nekā sēdēšana skolas skolā.

Linda: Rīts sākās ar lieliem pelēkiem gubu mākoņiem, lija lietus, bija daudz peļķu. Skolotājas un skolēni apdomāja, vai ir jēgas braukt. Par spīti laikapstākļiem tomēr braucām, un pirmais mūsu apskates objekts bija Laivu osta Zemturu ielā Daugavmalā. Skaista vieta!

Nākamā pietura – Elkšņu skola. Vieta, kur mazajiem ļauta vaļa iztēlei. Tur arī paēdām gardu zupu.

Diena izvērtās saulaina un jauka. Atpakaļ gan nokļuvām nedaudz nosaluši, bet varu derēt, ka mājās visi izdzēra pa karstas tējas krūzei.

Katrīna Anna: Pilna emociju gamma, ļoti labi pavadīts laiks, nedaudz pasalām, bet paveicās ar laiku, jo nelija un uz ekskursijas beigām pat uzspīdēja saulīte kā ideāls noslēgums ideālai ekskursijai.

Rihards S.: Elkšņu skolā mums lika krāmēt malku, pēc tam dzērām karstu tēju ar medu. Ēdām arī pusdienas. Skolā bija tāda istaba, kura bija pilna ar dažādiem mūzikas instrumentiem, sākot ar koklēm un beidzot ar vijolēm.

 

Paula: Esksursija bija interesanta. Apskatījām laivu ostu un Brīvo skolu Elkšņos. Man patika, ka ceļā devāmies ar riteņiem, tas šo ekskursiju padarīja daudz interesantāku un jautrāku.

Vēl man ļoti patika Brīvās skolas ēdnīca – zupa bija vienkārši brīnišķīga! Kopumā viss izdevās.

Reinis: Bija jautri un omulīgi, piemēram, kad Brīvajā skolā spēlējām dažādus mūzikas instrumentus.

 

8c.klase

Tūrisma diena sākās 27.septembrī plkst. 9:00. 8c.klase rīta agrumā devās tūrisma pārgājienā pa Ikšķili. Mūsu plāns bija apskatīt rudenīgo Ikšķiles dabu un apmeklēt uzņēmēja L.Linarda sulu un vīna darītavu . Ceļā mēs pavadijām vienu stundu , mūsu prieku nespēja sabojāt pat lietus . Sulu darītavā mēs ieradāmies tieši laikā , uzņēmējs L.Linards mūs sagaidīja tieši pie vārtiem un vēlāk ieveda mūs savā vīna pagrabā . Tur mēs noklausijāmies īsu prezentāciju par bērza sulas ieguvi un pārstrādi sulā , vīnā , limonādē un citos garšīgos dzērienos . Mēs uzdevām uzņēmējam dažādus interesantus jautājumus . Izrādās kļūt par uzņēmēju nav ne maz tik viegli , vajag tikai uzdrīkstēties . Pa ceļam mājup mēs apskatijām rudenīgo Daugavu un ieturējām otrās brokastis . Tā tiešām bija jauka diena .


 

7c.klase

Mēs bijām ļoti jaukā ekskursijā. Šī mazā ceļojuma laikā mēs apmeklējām dažādus Ikšķiles uzņēmumus: 1.) Peslaka metālapstrāde 2.) Sūkņu staciju 3.)Meidropa restorānu.      Metālapstrādes uzņēmumā mēs uzzinājām to, kā viņš ir kļuvis par uzņēmuma vadītāju. Mums bija iespēja apskatīt metālapstrādes uzņēmumu. Tur bija daudz ko redzēt. Mums visiem bija iespēja darīt dažādas ar metālapstrādi saistītas lietas, piemēram, locīt metālu un mēģināt ar speciāliem instrumentiem izveidot rakstus nelielā svina gabalā. Ekskursija pa šo uzņēmumu bija ļoti interesanta, tāpēc mēs gribētu teikt lielu paldies šī uzņēmuma vadītājam E.Peslakam par interesanto stāstījumu un iespēju, ka varējām izmēģināt paši savus spēkus metālapstrādē. Sūkņu stacijā Ikšķile, mēs iepazināmies ar sūkņu stacijas darbību. Mums uzdeva dažādus jautājumus par hidroelektrostacijām Latvijā un tuvākajā apkārtnē. Ar jautājumu palīdzību mēs noskaidrojām, ka nekad vēl nav bijusi neviena kritiska situācija saistībā ar Ikšķiles applūšanu. Mums šķita interesantas fakts, ka ja kaut kas  lielajās hidroelektrostacijās noietu greizi Ikšķili appludinātu milzīgs cunami, tas mūs sasniegtu pēc 2h kopš brīža, kad radies bojājums Pļaviņu HES. Arī šeit mēs vēlamies pateikties par interesanto informāciju mūsu gidam.Pēdējā apskates vieta, kur mēs paviesojāmies, bija restorāns Meidrops. Mums bija iespēja ieskatīties tā teikt restorāna aizkulisēs. Tas bija ļoti,ļoti interesanti, jo virtuvē parasti nokļūt nav iespējams. Restorānā valdīja īpaša gaisotne, tāpēc visiem tur ļoti patika. Mūs uzcienāja ar tēju no interesantām māla krūzītēm. Tēja bija ļoti garšīga. Mēs vēlamies teikt arī paldies šim uzņēmumam par viesmīlību un pasakaino gaisotni un, protams, arī par gardo tēju.Ekskursija mums izdevās ļoti veiksmīga un interesanta. Tas ir pats galvenais. Mums netraucēja ne lietus, ne milzīgās peļķes, jo mūsuprāt galvenais ir cilvēki, kas ir mums apkārt.

 

Megija Horste 7.c. klase