25. janvārī, atsaucoties Ikšķiles bibliotēkas vadītājas Daces Rempes aicinājumam, 10. klases skolēniem bija iespēja platformā zoom tiešsaistē piedzīvot tikšanos ar rakstnieku Māri Bērziņu. Pirms tikšanās skolēni iepazinās ar dažiem Māra Bērziņa darbiem, kā, piemēram, romānu “Svina garša”, kas vēstī par to, kā Otrais pasaules karš sagrieza kājām gaisā ikviena cilvēka dzīvi, romānā aprakstot  kāda Pārdaugavas puiša Matīsa Birkena dzīves pagriezienus. Savukārt rakstnieka radīto varoni Gūtenmorgenu skolēni bija iepazinuši jau literatūras stundās, skatoties filmas “Gūtenmorgens un Vienciems” fragmentus un raksturojot viņu kā varoni/ nevaroni  mūsdienās.

  10. un 11. klases skolēni bija sagatavojuši jautājumus Mārim Bērziņam un tikšanās laikā saņēma atbildes uz daļu no tiem. Jautājumi bija gan par literatūru, gan par dzīvi.

  Kā skolēni paši vērtē tikšanos ar rakstnieku?

• Intervijā ar Māri Bērziņu tika pieminētas citas grāmatas, kas man nav zināmas, un tas mani ieinteresēja. Man patika šādi pavadīt literatūras stundas, jo es ieguvu jaunu informāciju.
• Bija interesanti klausīties rakstnieka viedokli par paša darbiem un par mūsdienu jaunatni.
• Māra Bērziņa atbildēs uz manu klasesbiedru jautājumiem iepazinu rakstnieka skatupunktu dažādos dzīves jautājumos.
• Māris Bērziņš atbildēja tieši uz manu jautājumu.
• Uzzināju to, ka labāk grāmatas tekstus ir rakstīt uz papīra ar roku, nevis datorā, jo prāts uzreiz izdomā perfektākus teikumus. Atmiņā palicis arī fakts, ka starp 10 sievietēm literatūru izbauda tikai 1 vīrietis. Tas man likās interesanti.
• Bija interesanta pieredze tikties ar rakstnieku, viņš gan īsti nelikās interesants kā cilvēks, bet kopumā bija labi.
• Nebija viegli tik ilgu laiku noturēt uzmanību.
• Domāju, ka iespēja tikties ar rakstnieku, kaut arī zoom-ā, šajos ierobežojumu apstākļos ir liela veiksme, ko novērtēšu arī pēc laika.

   Literatūras skolotāja Zane Bēķe

Tikšanās laikā skolēni uzdeva rakstniekam Mārim Bērziņam dažādus jautājumus, lūk, arī rakstnieka atbildes!

Jautājumi par rakstniecību

Kuri no mūsdienu jaunākās paaudzes rakstniekiem varētu kļūt populāri nākotnē?

Jāatzīstas, ka diezgan slikti pazīstu pašus jaunākos rakstniekus. Gandrīz nemaz nepazīstu jaunos autorus, kuri raksta fantāzijas vai fantastikas žanrā. Manuprāt, ļoti talantīgi ir Svens Kuzmins, Laura Vinogradova, Inga Žolude, Jānis Joņevs, taču neesmu pārliecināts, vai viņi, jūsuprāt, vēl ir pieskaitāmi pie jaunākās paaudzes rakstniekiem.

Vai Jums kādreiz ir bijis kāds literārais darbs, kuru nav bijusi vēlme pabeigt, bet beigās tomēr ticis pabeigts?

Nē, jo nevaru ilgi izturēt nepabeigtības sajūtu.

Kura no jūsu sarakstītajām grāmatām Jums pašam ir vistuvākā/ vismīļākā?

Laikam jau “Gūtenmorgens”, bet vispār visas ir tuvas un mīļas. Kā mātei bērni.:)

Pie kāda projekta Jūs strādājat pašlaik?

Rakstu kino scenāriju, bet pagaidām vairāk neko neatklāšu.

Cik gadu vecumā Jūs izlasījāt pirmo grāmatu, kas palikusi atmiņā?

Četru gadu vecumā iemācījos lasīt un izlasīju Vladimira Sutejeva grāmatiņu “Izvēlīgais kaķis”. Mūsdienās tā izdota ar nosaukumu “Untumainais kaķis”.

Vai darbus rakstāt, sevi piespiežot, vai tikai tad, kad ir iedvesma?

Dažreiz ir mazliet jāpiespiežas, jo visbiežāk iedvesma atnāk tieši darīšanas/rakstīšanas procesā.

Kad Jūs sapratāt, ka gribat un varat būt rakstnieks?

Kad iznāca mana pirmā grāmata, 2003. gadā.

Ar ko jāsāk, lai kļūtu par rakstnieku mūsdienās?

Jāsāk rakstīt.:)

Kurš ir jūsu pirmais izdotais darbs un kā no savas tagadējās pieredzes viedokļa Jūs vērtējat to?

Pirmais darbs saucas “Ērika Trauma sapnis”, bet es nevaru tagad godīgi atbildēt uz šo jautājumu, jo kopš grāmatas sarakstīšanas neesmu to pārlasījis. No tagadējās pieredzes viedokļa es noteikti tur saskatītu daudz trūkumu un nepilnību.

Vai Jūs dzīvē esat tur, kur vēlaties būt?

Profesionāli un garīgi jā, bet fiziski gribas tik laukā no pilsētas, tuvāk dabai.

Kā Jums patīk slava, ko esat ieguvis kā rakstnieks?

Dažreiz tā ir patīkama, dažreiz apgrūtinoša. Gribētos, lai slavenas ir manas grāmatas, bet pats varētu palikt ēnā.

Vai, jūsuprāt, grāmatas sižetu vieglāk veidot, izturoties kritiski un mazliet distancēti pret savu rakstīto, vai labāk ļauties izjūtām?

Bez izjūtām diez vai ko vispār var uzrakstīt, bet tad, kad uzrakstīts, tad gan noder kritisks un distancēts skats uz savu darbu.

Kāda Jums ir ideālā vieta (apkārtējā vide, klusums u.tml.) iedvesmas gūšanai un rakstīšanai?

Rakstīšanai vislabākā vieta ir mājas, taču idejas un iedvesma rakstīšanai var rasties jebkurā vietā.

Kāds Jums pašam ir vistuvākais cita autora sarakstīts daiļliteratūras darbs?

Praktiski neatbildams jautājums. Mans grāmatu Tops visu laiku mainās. Ja nosaukšu vienu, tad uzreiz gribēsies nosaukt vēl vismaz desmit citas.

Pie kura no saviem darbiem Jūs pavadījāt visvairāk laika un veicāt vislielāko pētniecību par aprakstītajiem notikumiem attiecīgajā grāmatā?

“Nākotnes kalējs”.

Vai Jūs pieļaujat, ka savu radošumu un izdomu Jūs būtu varējis likt lietā kādā citā mākslā bez literatūras?

Varbūt kino varētu, bet manam raksturam atbilstošāka ir un paliek literatūra.

Jautājumi par konkrētiem daiļdarbiem un varoņiem

Kas Jums deva iedvesmu izdomāt tādu varoni kā Gūtenmorgens un uzrakstīt par to grāmatas?

Nevaru pateikt tieši kas, vienkārši mēģināju uzrakstīt jautru un absurdu stāstiņu, un tad ienāca prātā gan nosaukums, gan tas, ka šādu stāstiņu varētu būt daudz.

Kas mudināja turpināt rakstīt par Gūtenmorgenu (otrreiz)?

Pašam patika un arī lasītāji vaicāja pēc jauniem gabaliem. Vairāki Gūtenmorgeni (nodaļā PAR GODU) ir tapuši arī pēc citu cilvēku konkrēta pasūtījuma.

Vai, jūsuprāt, ir atšķirība cilvēku mentalitātē laikā, par kuru vēstīts romānā “Svina garša” (1939-1941) un šodien?

Drusku atšķirīgai vajadzētu būt, jo šodienas cilvēka audzināšana, dzīves pieredze, politiskā un sociālā vide, informatīvā telpa un citi faktori, kas veido mentalitāti, tomēr atšķiras no “Svina garšas” laikiem.

Cik ilgā laikā tapa romāns “Svina garša”?

Gandrīz divu gadu garumā.

Romāna “Svina garša” galvenajā varonī Matīsā iekļāvāt daudz detaļu no savas dzīves, vai nebija grūti viņu “ielikt” tik smagās dzīves situācijās?

Viegli jau nebija, bet kur liksies, tā vajadzēja.:)

Kā Jums šķiet, vai toreiz, romāna “Svina garša” aprakstītajā laikā, alkohola (vīna, šņabja, konjaka, boles) un tabakas (papirosi, cigāri) kvalitāte atšķiras salīdzinājumā ar mūsdienām?

Vismaz īstiem cigāriem un konjakam vajadzētu būt tādiem pašiem, par pārējo grūti spriest.

Vairāk privāti jautājumi

Kura grāmata Jums ir nesusi lielāko peļņu? Vai rakstniekam Latvijā pietiek finanses dzīvošanai bez papildus darba, tikai no grāmatu peļņas vien?

Svina garša, jo bija gan naudas balvas, gan liels pārdošanas apjoms, gan Nacionālais teātris maksāja par iestudējumu. Divus, trīs gadus varēju iztikt tikai no šiem ienākumiem. Taču šis ir īpašs veiksmes stāsts, bieži tā nenotiek. Pat salīdzinoši atzīts rakstnieks Latvijā bez papildus ienākumiem nevar izdzīvot, lai gan daudz kas atkarīgs no tā, kādas autoram ir prasības, vai viņam ir bērni jāuztur u.tml. Piemēram, Somijā, kur ir 5 miljoni, jau varbūt varētu, jo ir lielāks lasītāju skaits, lielāks valsts atbalsts nacionālajai literatūrai.

Vai Jūsu ģimenē vēl kādam bez Jums ir saistība ar rakstniecību?

Nē.

Vai esat autobraucējs? Kāda bija Jūsu sapņu mašīna 80.-90. gados?

Neesmu autobraucējs, esmu pārliecināts kājāmgājējs, tāpēc mašīnas sapņos nerādās.:) Taču vienmēr priecājos un esmu pateicīgs tiem autobraucējiem, kas vajadzības gadījumā aizved mani tur, kur ar kājām būtu pārāk ilgi jāiet.