Cik daudz mēs zinām par neredzīgo cilvēku pasauli? Kā neredzīgie uztver apkārtējo pasauli, kādas profesijas viņiem ir pieejamas, vai viņi redz sapņus?... Un vai mēs esam gatavi iemācīties uzticēties savām sajūtām?

Par to šodienas nodarbībā Latvijas skolas soma piedāvātajā nodarbībā “Neredzamā pasaule” aizdomājās mūsu skolas 4.B un 4.D klases skolēni ar savām klases audzinātājām Aneti Adamoviču un Nikoletu Annu Rudovsku, apmeklējot piecas interaktīvās telpās: iepazīstot dzīvojamo istabu

tikai caur pieskārieniem un pilnā tumsā; apmeklējot "mākslas muzeju", kurā caur pieskārienu bija jāsajūt statujas un ar tausti jāsajūt, kas attēlots gleznās; esot "pārtikas tirgū" jāsajūt visdažādākās garšvielu smaržas, bet "rosīgajā ielā un dabas parkā", kurš piepildīts ar negaidītiem pagriezieniem, automašīnu plūsmu, luksoforiem- bija uzdevums neapmaldīties. To visu censties sajust tā, it kā nekad nebūtu redzējis.

​Pazīstami un saprotami priekšmeti, skaņas un smaržas tumsā mēdz iegūt negaidītas un intriģējošas iezīmes.

​ Šodien bērni aizdomājās, cik svarīgi ir ievērot klusumu, ieklausīties un saprast, ka ir cilvēki, kuriem zudusi kāda ļoti būtiska cilvēka maņa - redzēt, cik grūti ir neredzēt un censties visu sajust ar tausti, smaržu, dzirdi. Jau nodarbības sākumā, vadītājs iepazīstināja ar svarīgāko noteikumu- būt pilnīgi klusiem, jo neredzīgi cilvēki skaņas uztver saasināti!

No bērnu atsauksmēm:

• Ļoti jauka nodarbība. Man patika, ka nodarbība notika tumsā. Bija nedaudz izaicinoši.
• Gids aiztaisīja durvis un lika vadīties pa kreisi, tad gan sajūta no sākuma nebija diez ko patīkama, bet es ļoti izbaudīju.
• Visvairāk man patika, ka tumsā varējām iepazīt dažādas telpas, piemēram, kā viesistaba, veikals, mākslas muzejs, parks un iela.
• No sākuma bija neliela baiļu sajūta, pēc tam jau ekskursija izvērtās ļoti laba.
• Man ļoti patika, kad iegājām telpā, kura bija izveidota kā veikals mums bija ar tausti un smaržu jāatpazīst dārzeņi, augļi un citas ēdamas lietas.
• Man ļoti patika, cik mūsu gids Mareks labi vadīja ekskursija un atbildēja uz visiem maniem un maniem klasesbiedru jautājumiem. Man ļoti patika atmosfēra, cik mēs tur jutāmies gaidīti.
• Man patika vislabāk tas, ka mums tumsā bija jāatrod koka bluķīši, uz tiem jāapsēžas un mūsu gids atskaņoja dažādas dabas skaņas un mums tās bija jāuzmin.
• Man likās ļoti interesanti, ka mākslas muzejā mums bija ar tausti jāuzmin, kas bija attēlots gleznā, no kādiem materiāliem bija gatavota glezna, kā arī bija jāuzmin skulptūru figūras.
• Man patika, ka pēdējā istabā mums bija jāatrod galds un krēsli un pašiem jāapsēžas, man patika, ka visiem pārējiem gidiem arī varējām uzdot sev interesējošus jautājumus. Man visvairāk patika, ka varējām izbaudīt neredzīgo cilvēku ikdienu un saprast kādos apstākļos viņiem ir jādzīvo un novērtēt savu dzīvi.
• Man patika, ka es uzzināju, kā atšķiras neredzīgs cilvēks no vājredzīga cilvēka. Iegūtās zināšanas man noderēs tālāk dzīvē, vienmēr patīk uzzināt kaut ko jaunu. Tā bija laba diena. Gribētos tur aizbraukt vēlreiz.
• Man patika, ka es pārvarēju savas bailes no tumsas un tagad vairs nebaidos. Es biju priecīga, ka ar mums devās līdzi skolotāja, atbalstīja grūtākā brīdī un motivēja nebaidīties. Es sapratu to, ka neredzīgi un vājredzīgi cilvēki ir ļoti jauki cilvēki.

​Paldies Elitota un Veronikas mammai, paldies Martas omītei, kuras izdzīvoja kopā ar mums šo piedzīvojumu "Neredzamajā pasaulē" un bija liels atbalsts.